Lai arī daudzreiz jau esam stāstījuši, kā neiekrist dažādu krāpnieku izliktajos tīklos, cilvēki turpina kāpt uz tiem pašiem grābekļiem ar apskaužamu regularitāti. Kā neuzķerties uz finanšu krāpnieku āķiem, atkal jautājam ekspertiem raidījumā Kā labāk dzīvot.

Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieka vietnieks Dmitrijs Homenko norāda, ka krāpšanas fenomens ir gadsimtiem vecs. Šobrīd, kad gandrīz 90% mājsaimniecību sasniedzamas virtuālajā vidē, arī krāpniecības gadījumi virtuālajā vidē palielinās.

2020. gadā krāpšanu skaits pieaudzis par 15% valstī, salīdzinot ar 2019. gadu. 

"Tas nav reālais skaits, jo šiem gadījumiem ir iela latentitāte: cilvēki neziņo par krāpšanas gadījumiem, zaudējumi mazi, laicīgi sapratuši, ka tā ir krāpšana. Mēģinājumu skaits lielāks. Šajā gadā esam sākuši citādi uzrunāt sabiedrību un aktīvi aicinām ziņot par visiem gadījumiem, kuri sabiedrībai liekas aizdomīgi un, iespējams, krāpnieciski," atzīst Dmitrijs Homenko.

Ir izveidota aplikācija "Mana drošība", kur iespēja ziņot par krāpšanas gadījumiem un citiem interneta vidē konstatētiem noziedzīgiem nodarījumiem.

"Pēdējais krāpšanas elements, kas ir ļoti izplatīts, ir viltus kurjerpiegādes uzņēmumu mājaslapu izveide un saziņa ar kādu preču pārdevēju, lūdzot ierakstīt savus karšu datus vai smart ID datus, lai saņemtu samaksu par pakalpojumu," atzīst Dmitrijs Homenko.

"Par šo fenomenu šogad saņēmuši 270 paziņojumus un iesniegumus, no tiem ap 50% ir  informatīvi: cilvēki ir sapratuši, ka viņus mēģina apkrāpt, piefiksējuši datus, šo krāpniecisko vietni, ekrānuzņēmumus, saraksti ar noziedzniekiem un tālruņa numurus. Un to ir veiksmīgi nosūtījuši mums.

Policijai tas nepieciešams, lai sekotu tam, kā mainās noziedznieku fenomena izpausme. Ļauj proaktīvi komunicēt ar sabiedrību un informēt, ka šis fenomens ir aktīvs. Tas, ka mainās kurjerpiegādes uzņēmuma nosaukums, nenozīmē, ka tas nav noziedzīgs nodarījums."

Dmitrijs Homenko skaidro, ka krāpniekus interesē cilvēki, kas grib pārdot preci, izvieto informāciju kāda vietnē, arī sociālos tīklos.

"Tas, kas pasaka, ka ir jāapstājas, ka "WhatsApp" vai "Wibber: tiek nosūtīta saite uz kāda kurjerpiegādes uzņēmuma mājaslapu, kas neatbilst uzņēmuma un tur aicina ievadīt savus karšu datus un vārdu uzvārdu un reizēm arī smart ID PIN1 un pat PIN2. Krāpnieki motivē, ka tūlīt ieskaitīsim naudu, tikai norādiet," bilst Dmitrijs Homenko.

Krāpnieki parasti negrib komunicēt tiešsaitē, nerunā pa telefonu, vēlējās preci saņemt attālināti. No 270 saņemtajiem iesniegumiem kopējie zaudējumi ir nedaudz vairāk par 38 tūkstošiem eiro. 

"Krāpnieki sapratuši, ka ar maksāšanas karšu datiem nav iespējams noņemt lielas naudas summas, viņi sākuši izvilināt smart ID piekļuves paroles. Cilvēkiem jāatceras, ja nosauciet savu bankas lietotāja numuru un personas kodu, tas ir pilnīgi pietiekami, lai mēģinātu autorizēties interneta bankā," atgādina Dmitrijs Homenko.

Krāpnieki arī pielāgojas situācijai valstī.

"Pēdējais aktuālais, kas parāda, ka viņi strādā, ka viņi pilnveidojas, ir bijuši zvani ar mērķi izkrāpt smart ID datus, aicinot saņemt 500 eiro pabalstu par bērnu. No tā  secinājām, ka viņi aktīvi strādā ar aktuālo informāciju," brīdina Dmitrijs Homenko.

Bieži internetuzbrucēju upuri ir internetveikali ar ievainojamībām. Tur nevajag zīlēt pirmos karšu ciparus, tur viss ir norādīts un saglabāts. Līdz ar to policija aicina interneta pirkumiem izmantot atsevišķu karti, kur nav kredīta iespējas un kur ir ierobežots elektronisko maksājumu apjoms

"Viens no gadījumiem, kur jāuzmanās, ir veikali, kad pasūtiet kādu preci ar labu atlaidi, bet pretī saņemat paziņojumu no interneta veikala par to, ka preci piegādāt nevar, ir traucējumi, vai prece beigusies un naudu atdot atpakaļ. Kā klients esat apmierināts, ka naudu esat saņēmis atpakaļ, bet esat jau nodevis savus datus un jūsu dati, iespējams, atrodas potenciāli pie noziedzniekiem," norāda Dmitrijs Homenko. "Interneta veikals, kurš nepiegādā preci, varētu būt mākslīgi izveidots krāpnieku veikals, kas izveidots ar mērķi vākt datus. Parasti tas varēti attiekties uz luksus precēm, kas saistīta ar dārgu foto optiku, datortehniku. Šī vietne noteitki neatrodas Latvijā, ir starptautiska un ar ļoti lielām atlaidēm."

Par akciju "Neuzķeries! Esi gudrāks par krāpniekiem!" stāsta Finanšu nozares asociācijas IT drošības darba grupas vadītājs, SEB bankas Informācijas drošības vadītājs Oskars Blumbergs un Rīgas Stradiņa universitātes pētnieks, sociālantropologs Andris Saulītis.