Šī vasara ir īpaši karsta, kukaiņiem tas ir pa prātam un tie ir īpaši aktīvi, tomēr tas var izrādīties ļoti bīstami. Kā izvairīties no dzēlieniem, kā rīkoties, ja kāds ir ticis sadzelts, un kā sadzīvot ar lapsenēm, bitēm un citiem kaimiņiem mājā, dārzā un pļavā, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot.

Kukaiņu pētnieks jeb entomologs un sīkbūtņu pasaules pazinējs Voldemārs Spuņģis vērtē, ka vismaz dzēlējodu un ērču Latvijā ir tikpat daudz kā citus gadus, nekas nav mainījies, tikai atsevišķās vietās kukaiņu varētu būt vairāk.

Latvijā asinssūcēji kukaiņi, kas cilvēkam varētu uzbrukt, ir ap 200 sugu: dzēlējodi, dunduri, knišļi, migeles un sīvā muša. 

"Komplektiņš diezgan bagātīgs," atzīst Voldemārs Spunģis. "Dzēlējodi vien Latvijā ir 33 sugas."

Vistuvāk cilvēkam no asinssūcējiem kukaiņiem dzīvo gultas blakts un blusa. Bet lapseņu Latvijā ir kāds ducis sugu, lielākā lapsene ir irsis jeb sirsenis.

"Ar lapsenēm jābūt uzmanīgiem. Parastam cilvēkam, ja iekož, sāpīgi, protams, bet alerģiskiem cilvēkiem tas ir cits stāsts," norāda Voldemārs Spuņģis.

Alergoloģe, pneimoloģe Ieva Cīrule atzīst, ka alerģiskiem cilvēkiem lapsenes dzēliens var būt pat liktenīgs.

"Ja lapsene ir iedzēlusi mutē vai mēlē arī cilvēkam, kuram nav spēcīga reakcija, ja mēle sāk tūkt, ļoti būtiski ir dabūt kaut ko aukstu - aukstu ūdeni iedzert vai kādu ledus gabaliņu turēt mutē. Tas tūsku mazina. Piesardzība ir ļoti svarīga,"  norāda Ieva Cīrule.

Tad jāsauc neatliekamā palīdzība.

"Tagad tuvojas lapseņu laiks. Ja ir pikniks ārā un cilvēki dzer sulas jeb kaut ko saldu, vienmēr jāskatās glāzē. Iedzert lapseni ir ārkārtīgi bīstami, jo var sadzelt mutes gļotādas. Var sākties tūska, elpošanas grūtības," skaidro Voldemārs Spuņģis. "Nevajag lapsenēm uzmākties, viņas vienkārši var atgaiņāt. Nevajag spiest un mēģināt viņas ielenkt. Viņām cilvēks neinteresē, viņām interesē tas, kas atrodas uz galda, tā ir gaļa, kas viņām garšo, arī saldie, smaržīgie dzērieni."

Ja mājās ir lapseņu pūznis, ligzdu vajadzētu novākt, bet tas ir sarežģīti. Vajadzētu bitenieka tērpu, pūzni ielikt maisā un aiznest prom. Nevajag dedzināt un indēt, jo lapsenes ir derīgie kukaiņi.

"Otrs variants ir nedarīt neko, īpaši, ja mājās ir sirseņi, viņi cilvēkam ir draudzīgi, viņi izlūko, bet speciāli neuzbrūk, izņemot gadījumus, ja ligzdu aiztiek. Ir daudz gadījumu, ka cilvēki ar iršiem sadzīvo," atklāj Voldemārs Spuņģis.

Izmantojot indes, noindējam darba lapsenes, bet karaliene, kas ligzdā, paliek un turpina dēt oliņas.

"Pievilināt lapsenes var ar rūgstošu sulu. Paņem pet pudeli, nogriež "galviņu", to apgriež otrādi, lai izveidotos piltuve, pa kuru lapsenes ielien, netiek ārā un noslīkst tajā šķidrumā," atklāj Voldemārs Spuņģis.

Fitoterapeits Artūrs Tereško, dodoties mežā, iesaka "mednieku metodi": atrod mežā skudru pūzni, uzklāj tam drāniņu, mazliet skudras pakužina. Skudra to drāniņu uzskata par ienaidnieku un sadzeļ. Tad ar šo drāniņu apsmērē sev apģērbu un galvassegu. Dažādi kukaiņi no tā baidās.

Vēl var sajaukt vienādās daļās saulespuķu eļļu, etiķi un šampūnu. Ar to nedaudz ieziež ādu. Tas atbaida kukaiņu. Savukārt  dunduriem nepatīk tabakas un biškrēsliņa smarža. Tāpēc var izmazgāt kreklu un skalojama ūdenim pievienot biškrēsliņa novārījumu. Izžuvis krekls to saglabā un dunduri nenāk klāt. Tabaku var ielikt kabatā.

Var arī ar vērmeles un ķiploka novārījumu rīkoties, bet ķiploku aromāts varētu atbaidīt ne tikai kukaiņus.