Veselā miesā vesels gars un otrādi! Kā psihiskā veselība iespaido fizisko un vai var ciest mūsu garīgā spēka resursi, ja neesam pietiekami aktīvi? Par sportošanas un fizisko aktivitāšu nozīmi veselības saglabāšanā un to plānošanu arī apstākļos, kad sporta zāles nav pieejamas, iztaujājam ekspertus raidījumā Kā labāk dzīvot.

Pētījumu centra SKDS nesen veiktas aptaujas rezultāti liecina, ka Covid pandēmijas laikā ar fiziskām aktivitātēm nodarbojušies mazāk vai pat pārstājuši nodarboties, skaidro SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš.

"Aptaujas dati rāda, ka Covid apstākļi un ierobežojumi statistiski vidēji samazinājuši sabiedrības aktivitāti," norāda Arnis Kaktiņš.

Katrs piektais apgalvoja, ka ne pirms Covid, ne Covid laikā nav īpaši nodarbojies ar fiziskām aktivitātēm; 40% saka, ka nodarbojas, bet īpaši neko nav mainījuši, respektīvi mainījuši nodarbes veidu, bet ne intensitāti; 26% atbildēja, ka pārtraukuši vai samazinājuši savu fizikās aktivitātes līmeni; 11% atbild, ka iepriekš nav kustējušies, bet tagad ir sākuši vai kustas vairāk nekā iepriekš.

"Svaru kausi krietni nosveras virzienā, ka kolektīvi esam sākuši mazāk kustēties. Tas nav iepriecinoši un man tas likās ļoti pārsteidzoši," atzīst Arnis Kaktiņš.

Kā sportot tad, ja negribas sportot un vai vispār tas ir vajadzīgs? Raidījuma Kā labāk dzīvot viesi  - sporta ārste, Sporta laboratorijas vadītāja, Latvijas Sporta medicīnas asociācijas prezidente Sandra Rozenštoka un psihoterapeits Tarass Ivaščenko vērtē, ka dati nav sevišķi pārsteidzoši, jo arī citi pētījumi rāda, ka parastā ikdienā arī Latvijas iedzīvotāji maz sporto un pievēršas fiziskām aktivitātēm.

Lai mudinātu pievērsties fiziskām aktivitātēm un sportošanai, Sandra Rozenštoka mudina atvēlēt laiku sev. Uzdrošināties sevi samīļot!

Tarass Ivaščenko bilst, ka rīta stiepšanās vingrinājumi – svarīga tikšanās ar sevi, kuru nedrīkst nokavēt.

Tarass Ivaščenko skaidro, kāpēc cilvēki ar gadiem samazina savas fiziskās aktivitātes. Tas saistīts ar ikdienas dzīvesveidu.

" Viens no faktoriem, ka pēc 30 gadu vecuma mainās cilvēku metabolisms un ir daudz izmaiņas ķermenī. Ar vecuma izmaiņām ir jāpielāgo arī fiziskie vingrinājumi. Daudziem tas nepatīk, daudziem nav laika, vai subjektīvi liekas, ka nav laika,"  norāda Tarass Ivaščenko.

Studiju gados cilvēki daudz sporto, tad 25-26 gadu vecumā strauji pārstāj to darīt. 

"To var saistīt ar to, ka cilvēki ir pabeiguši mācības, sākās darbs, ir jāiegulda sevi karjerā, cilvēki sāk mācīties vēl vairāk saistībā ar darbu. Parādās attiecības, jāieguldās attiecībās, gribas saglabāt attiecības ar draugiem un rezultātā reālām sporta aktivitātēm laika nepietiek," vērtē Tarass Ivaščenko. "Vai arī cilvēkam liekas, cik man vajag, stundu, pusstundu treniņa dienā. No rīta nav laika tāpēc, ka gribu gulēt, droši vien izdarīšu pa dienu. Pa dienu tik daudz jādara, obligāti izskriešu pusdienas pārtraukumā un kaut ko darīšu. Nepaspēju, jo piezvanīju, atbildēju uz e-pastiem, vēl vajadzēja paēst, aiziešu šodien vai rīt, nedēļas laikā paspēšu. Vakarā esmu tik noguris un vēl vajag izdarīt šo un šo, tad jau izdarīšu. Atnācu mājās, parunāju ar mājiniekiem, paskatījos televizoru, palasīju grāmatu, pagatavoju vakariņas, paēdu vakariņas. Nu kādi fiziskie vingrinājumi pēc vakariņām! Tas tiek pārlikts no dienas uz dienu. 

Rezultātā, ja cilvēks ir saņēmies un reizi nedeļā kaut ko ir izdarījis, tas ir liels sasniegums, divas reizes - viņš ir malacis."