Raidījuma skanēšanas laikā variet sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.


Ja kāds apgalvos, ka nekad nav iekritis uz viltus ziņām, tad šis cilvēks vai nu liekuļo, vai neklausās radio, neskatās televīziju, nelasa avīzes un žurnālus, nelieto sociālos tīklus un citus plašsaziņas līdzekļus. Tehnoloģijas ļauj ietērpt viltus ziņas tik glītā iepakojumā, ka tām var noticēt ikviens. Un tomēr, kā turēties pretī viltus ziņu lavīnai? Raidījumā Kā labāk dzīvot iesaka politikas zinātnes doktors, „SkeptiCafe” vadītājs, dezinformācijas pētnieks Mārtiņš Hiršs, „Re:Baltica” žurnāliste Inga Spriņģe un Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes docente, medijpratības eksperte Klinta Ločmele.

Inga Spriņģe atzīst, ka cilvēki apzinās, ka problēmas, ir jāuzmanās no nepatiesas informācijas, tomēr statistika rāda, ka cilvēki diezgan augstu vērtē savas zināšanas un spēju atpazīt dezinformāciju.

"Tas, ko es redzu ikdienā, cilvēki optimistiski uzskata, - mani jau neapčakarēs," bilst Inga Spriņģe. "(..)

Kritiskā domāšana nenozīmē domāt kritiski par citiem, tas nozīmē, ka tu domā kritiski pats par savu domāšanas procesu, kā izvērtē informāciju."

Viņa iesaka izmantot "10 sekunžu likumu", ko zviedri māca saviem iedzīvotājiem.

"Tu pat varbūt nezināsi, vai tas avots ir uzticams, vai nē, bet apzināties, ka pamatā sociālajos medijos ieraugi kaut ko, ka esi uzvilcies, ka esi dusmīgs, ja vari šajā brīdī sevi nobremzēt un apturēt, pirms sāc mesties komentēt, kāpēc visi ir idioti, un saprast - paga, paga, kāpēc es kļuvu dusmīgs? Šis ieraksts mani sadusmoja. Ko es zinu par to, vai pazīstu cilvēku, kas to uzrakstījis?" norāda Inga Spriņģe.

Nav īsu un vieglu padomu, kā neuzķerties uz dezinformācijas, bet ir pāris attieksmes, ko attīstīt, vērtē Mārtiņš Hiršs.

"Pirmais, muļķības var radīt uz knipja sitienu, izdomāt kaut ko jaunu. Radīt viegli, atpazīst grūti. Muļķības ir visapkārt, sociālie tīkli pilni ar nepārbaudītu, nepamatotu vai sagrozītu informāciju. Tāpēc ikvienam jābūt kā digitālam detektīvam mūsdienās," norāda Mārtiņš Hiršs.

"Par visu, kas mūs sasniedz, pirmajai reakcijai jābūt, vai tiešām tas ir pamatots? Līdzīgi kā 90. gados mācīja bērniem neņemt konfektes no svešiem, nekāpt svešās mašīnās, tagad visiem jāmāca - neņem no svešiem šīs informācijas konfektes, kuras ir pārāk labas, un neaizej neceļos."