Raidījuma skanēšanas laikā variet sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Startējusi sociālā kampaņa „Laiks darīt tagad!”, kas veltīta pasaulē un Latvijā plaši izplatīto ar vecuma diskrimināciju saistīto stereotipu laušanai. Vairāk par kampaņu raidījumā Kā labāk dzīvot.

Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta direktore Zaiga Pūce skaidro, projektā, kas saistīts ar dažādības veicināšanu, Sabiedrības integrācijas fonds katru gadu, runājot par diskrimināciju un tās radītiem riskiem, izceļ vienu tēmu. Šogad tā ir vecuma diskriminācija.

"Tā ir ir viena no izteiktajām diskriminācijas formām, ja runā par personu nodarbinātību, īpaši, ja runā par personu nodarbinātību jeb sociāli ekonomisko iekļaušanu. Arī covid kontekstā jārunā, ka cilvēki, kas ir gados, cieš vairāk no atstumtības, tā, ka viņiem varbūt nav darba, nevar satikt tuviniekus," norāda Zaiga Pūce.

Kopumā runājot par vecuma diskrimināciju, to neattiecina tikai uz cilvēkiem vecumā 50+, bet tas var izpausties pret gados krietni jaunākiem cilvēkiem, sevišķi darba tirgū.

Rīgas Stradiņa universitātes profesors Deniss Hanovs atzīst, ka viens no kampaņas pienesumiem ir, ka paplašina mūsu uztveres un apziņas robežas, jo vecuma stereotipiskā uztvere var attiekties pret cilvēkiem, kas ir kādā brīdī vai profesionālā jomā pārāk jauni.

"Tas zobens var būt apusgriezīgs. Aizvien vairāk redzam, ka diskriminācija pēc vecuma ir aktuāla tiem, kam tuvojas pensijas vecums, bet ir ļoti aktīvi, zinoši, kas gribētu atjaunot savas zināšanas un prasmes. Bet tikpat labi, un to es dzirdu arī no saviem studentiem, ka pēkšņi darba devējs uzskata, tomēr nē, jo pārāk jauns, maz pieredzes, daudz jāiegulda. Mums jārunā par to, ka jābūt zināmai solidaritātei starp dažādām paaudzēm," atzīst Deniss Hanovs. "Tas skan harmoniski un ideālā gadījumā ir grūti sasniedzams, bet tas arī ir viens no kampaņas simboliskiem un kultūras mērķiem, jo

mūs visus skar dabas atstātās pēdas. Mēs visi novecojam, neesam atraduši nekādu kapsulu pret novecošanos, neskatoties uz reklāmām, ko piedāvā patērētāju sabiedrība. Tas irt aktuāls temats ne tikai bioloģiski vai estētiski, bet arī nodarbinātības jomā. Šeit diskriminācija nedrīkst pastāvēt, bet viena lieta, kas ir normatīvajos aktos, kas realitātē."

Hanovs norāda, ka kampaņai ir vērtība tad, ja uzrunā cilvēku bailes no vecuma kā kategorijas, kas, šķiet, liek robežas attīstībai.

Zaiga Pūce skaidro, ka aktīvās novecošanās stratēģija balstās uz trīs pīlāriem: pēc iespējas ilgāk strādāt, mūžizglītības konteksts - sekot līdzi mūsdienu aktualitātēm un tehnoloģijām, trešais - aktīvais un veselīgais dzīvesveids, lai veselība pēc iespējas mazāk pieviltu un cilvēks varētu pēc iespējas piedalīties dzīvē. Svarīga ir katra paša attieksme un pieņēmums, cik gatavs iet laikam līdzi.

Deniss Hanovs min arī, ka svarīga ir darba devēja spēja saredzēt resursus un nodrošināt apmācības iespējas darbiniekiem.

"Runājot par kampaņu, man galvā ir jēdziens solidaritāte. Ja mēs neļaujam kādam īstenot sevi, tikai skatoties uz pases datiem, tad mēs cilvēku atstumjam. Atstumtība ir bīstama, jo tai ir vairāki līmeņi: tā var būt veselība, valodas zināšanas, tehnoloģiju zināšanas. Tā vairojas cilvēku skaits, kas sevi neīsteno, var ieslīgst depresijā. Vienkārši ir vairāk nelaimīgu cilvēku," turpina Deniss Hanovs.

Viņš arī uzskata, savā ziņā mēs paši turpinām ārējos stereotipus attīstīt sevī, piekrītam, ka esam nederīgi, mazsvarīgi, nesanāks. Šī kampaņa runā par to, ka visiem ir stereotipi. Hanovs mudina runāt par jauniem modeļiem, kā zināšanas krāt kā resursus un nodot tālāk.

"Cilvēks ir vesela bibliotēka kādā nozarē, pietam bibliotēka ar grāmatām, kuras nevar iegādāties grāmatnīcās. Varbūt  veidojam modeļu, kā cilvēks var turpināt savu aktīvo darbību kādā noteiktā darbalaukā, bet citā modelī. Mentors, viedo vai gudro grupa?," analizē Deniss Hanovs. "Ja kādā nozarē nav nepieciešamas sakrātās zināšanas, kas jānodod jauniem darbiniekiem, kuru apmācībai bieži nepietiek laika, tad ir jautājums, cik darba devējs spēj veidot savu uzņēmumu kā ilgtspējīgu. Ilgtspēja ir ne tikai tas, ka izslēdzam gaismu vai lietojam kartona glāzītes, bet arī tas, ka cilvēku uztveram kā ilgtspējības resursu un avotu."

Komunikācijas konsultāciju uzņēmuma "Erda" partnere, personāla atlases eksperte Pārsla Baško uzskata, ka mēs kā sabiedrība kļūstam atvērtāki dažādajam arī vecuma ziņā un darba vide mainās.

"Pēdējā laikā redzu, ka uzņēmumi sāk skatīties ne tikai uz to, kāds ir mana darbinieka vecums, bet arī to, kā darbinieks kolektīvā jūtas. Ik pa brīžam var redzēt apzinātu uzņēmuma politikas izmaiņu, kur šie vecumi tiek kombinēti, lai panāktu pareizāku līdzsvaru gan komandā, gan attiecībā uz produktu, kas tiek piedāvāts klientam, gan attiecībā uz to, lai komandā ikviens justos pieņemts," bilst Pārsla Baško.

Psiholoģe Iveta Aunīte dalās pieredzē, ka darba devēji un vadītāji kļūst arvien gados jaunāki un tas palīdz pašai būt formā, sekot līdzi notikumiem, laikam.

"Noteikti kā plusu gadiem atzīmētu pieredzi un zināšanas. Varbūt ne visas ir šobrīd pielietojamas, varbūt kaut kas ir novecojis, tomēr vidējās paaudzes un senioru laika gaitā iegūtās prasmes ir nenovērtējamas," norāda Iveta Aunīte.

Arī viņa min, ka svarīga ir spēja iekļauties kolektīvā, socializēšanās prasme, kā arī zināšanas.

Vairāk par kampaņu var lasīt internetā.