Raidījuma skanēšanas laikā varat sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Katrai būvei, kurai izmantotas koka konstrukcijas, ir vietas, kur var rasties problēmas – veidoties mājassēne. Galvenās zonas apzinot, var pārbaudīt, vai problēmas radušās, skaidro inženierzinātņu doktors, RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes Ēku un inženiertehnisko būvju diagnostikas zinātniski pētnieciskās laboratorijas pētnieks Aigars Ūdris.

Kas apēd mājas? Vainīgā ir ēku sēne, kuras latviskais nosaukums ir mājassēnes. Tā ir īsta ēku iemītniece, ko tautā dēvē par brantu. Raidījumā Kā labāk dzīvot inženierzinātņu doktors Aigars Ūdris skaidro, kādēļ šīs sēnes ieviešas ēkās un kā ar tām cīnīties un atbrīvot ēku.

Mājassēne var veidoties jebkurā ēkā, neatkarīgi, vai ēka pilnībā veidota no koka, vai tikai no koka starpstāvu pārsegumi un atsevišķas koka starpsienas.

Sēne veidojas, jo cilvēks izveidojis savu mitekli tā, ka apstākļi ir sēnes attīstībai labvēlīgi. Galvenais, lai ēkas koka detaļas nebūtu pakļautas mitruma ietekmei, būtu gaisa apmaiņa, iespēja mitrumam izvēdināties. Nereti pielietojot mūsdienu tehniskos risinājumus situāciju pasliktina un rodas sēnes attīstībai labvēlīgi apstākļi.

Visvienkāršākā metode sēnes saēsta koka atpazīšanai – ieurbt kokā ar urbi, ja uz urbja ir brūngani putekļi, skaidrs, ka kokmateriāls ir sabojāts.

Par sēnes izplatību mikologu vidū joprojām turpinās diskusija, kur šī sēne bijusi vispirms: dabā vai ēkās? Viena no hipotēzēm ir šāda: tālā pagātnē angļu kolonizatori no Indijas ar kuģiem transportēja kokmateriālus uz Eiropu un šādā veidā Eiropā ieveda īsto mājasssēni, kurai ēku apstākļi izrādījās ļoti piemēroti. Un tā sākās branta uzvaras gājiens pa Eiropas ēkām...