Raidījuma skanēšanas laikā variet sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Slikta ventilācija, nepareizi siltināta māja un vēl virkne citu iemeslu var novest pie paaugstināta mitruma telpās, bet tas jau pie pelējuma rašanās. Par to, kā tikt galā ar pelējuma cēloņiem un pašu pelējuma sēni, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības inženierzinātņu fakultātes Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģiju institūta asociētie profesori Jurģis Zemītis un Linda Mežule.

Jurģis Zemītis skaidro, ka pelējuma sēnes gaisā ir nepārtraukti, līdz ar to tām ir potenciāls augt un attīstīties.

"Ja ir labvēlīgi apstākļi, atsevišķas sēņu sporas var izveidot kolonijas un sākt augt. Jūs viņas varēsiet redzēt," norāda Jurģis Zemītis. "Labvēlīgie apstākļi ir paaugstināts mitrums, bez gaisa kustības, kaut kur tumša, noslēgta vieta, tātad stūri. Kopā ar mitrumu un esošajām pelējuma sēnēm tās var attīstīties un augt."

Preventīvi ir veidi, kā no tā izvairīties.

"Pirmais ir tas, jo cilvēkiem ir visgrūtāk darīt, kaut ko mainīt kaut ko savos paradumos," turpina Jurģis Zemītis. "Parasti risks sēnēm ir sākt augt, ja ir paaugstināts relatīvais mitrums, ja ir virs 80%. Ir dažādi veidi, kā šo līmeni nesasniegt. Varam sekot līdzi mitruma izdalījumiem telpās – gatavojam ēst, vienmēr ieslēdzam mitruma nosūcēju virtuvē, vannas istabā pēc mazgāšanās ir liels mitruma daudzums, ieslēdzam ventilatoru, vai privātmājā var atvērt logu, izvēdina sakrājušos mitrumu."

Linda Mežule norāda, ka sēnes būs apkārtējā vidē, tās ir gaisā, ārtelpās, iekštelpās. Nevarēsim izvairīties.

"Mikologi saka, ka neviena vannas istaba nav brīva no sēnēm. Pat visideālākajā atradīsim. Jautājums, kurā brīdī tas sāks traucēt mūsu ikdienas dzīvi – vai nu redzēsim vizuāli vai sāks parādīties veselības problēmas," atzīst Linda Mežule.

Viņa arī norāda, ka svarīgs faktors ir - ko sēne "ēdis". 

"Ja vannas istabu pēc mazgāšanās tīrām tikai reizi gadā, kur visi ziepju nosēdumi vai dažādas citas lietas, kas paliek. Vai virtuvē pie nosūcējas viss, kas paliek. Mitrums kopā ar sliktu gaisu apmaiņu un kārtīgām barības vielām, rezultāts ir tāds, kāds ir," turpina Linda Mežule.

Tāpat viņa norāda, ka visliktākais, ko var darīt, ņemt un vienkārši nokasīt nost pelējumu. Sporas nonāks gaisā un, ja sākotnēji bija viens pleķītis, tad pa pussienu, visu sienu. Linda Mežule arī min, ka ir pelējuma sēnes, kas izdala ķīmiskus toksīnus gaisā, tas var būt bīstamais. Vēl koka konstrukcijās var rasties brants, kas tās bojā.

Rīgas Stradiņa universitātes docente un Vides un veselības institūta vadošā pētniece Žanna Martinsone skaidro, kā pelējuma sēne ietekmē cilvēka veselību.

"Veselam cilvēkam pelējuma sēnes sporas vai pelējuma sēņu izdalītie ķīmiskie savienojumi var radīt alerģiju, jutīgākiem cilvēkiem pastiprināt to," atzīst Žanna Martinsone.

Lielākā daļa cilvēku uztraucas par alerģijām. Pasaules dati liecina, ka piektā daļa astmas gadījumu ir tāpēc, ka mājās cilvēkiem ir pelējums.

"Mēģinot notīrīt, lietojam ķīmiju, bet ar to cilvēki mēdz pārspīlēt. Ja redzam melno vai pelēko pelējumu, mēģinām dot pa pieri ar visādām ķīmijām. Arī tīrīt un vākt nost pelējumu vajag gudri, lai tur nedabūtu alerģiju, regulāri ieelpojot kaut ko, ar ko ir apstrādāta siena. Arī pēc šīm aktivitātēm jāseko līdzi, kā jāvedina telpas. kā jāuzklāj viela," brīdina Žanna Martinsone.