Raidījuma skanēšanas laikā variet sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.


Finanšu nozares asociācijas veiktā aptauja rāda, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju paļaujas uz 2. pensiju līmeni kā nozīmīgu ienākumu avotu vecumdienās. Vai šādam optimismam ir pamats, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot.

Kopumā cilvēki gatavojas pensijas vecumam, un lielākā daļa paļaujas uz pensiju 2. līmeni kā nozīmīgu ienākumu avotu vecumdienās. Taču regulāru interesi par saviem uzkrājumiem pensiju 2. līmenī izrāda vien 15% cilvēku un, piemēram, 62% respondentu neuzticas pensiju sistēmas ilgstpējai, liecina Finanšu nozares asociācijas aptaujas dati.

Kas būtu jāzina par pensiju 2. līmeni, skaidrojam kopā ar Finanšu nozares asociācijas priekšsēdētāju Sanitu Bajāri un Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūras Fondēto pensiju shēmas administrēšanas daļas vadošo eksperti Ilzi Vindeli.

Pensiju 2. līmenis ietver valsts fondēto jeb uzkrājošo pensiju shēmu. Tas dod iespēju veidot papildu uzkrājumus pensiju 1. līmeņa nodrošinātajai valsts vecuma pensijai. Tā mērķis ir palielināt  pensiju kapitālu un pensijas lielumu, daļu no sociālajām iemaksām uzkrājot un ieguldot finanšu un kapitāla tirgū – vērtspapīros un banku noguldījumos. Izklausās labi, bet vai nav tā, kā dzied Igo „bet dzīvē viss ir savādāk”?

Runājot par pensiju uzkrājumiem, speciālistes norāda, ka tie veidojas dzīves laikā vairāk nekā 40 gadu laikā, tas veido salīdzinoši lielu summu. Aprēķins liecina, ja cilvēks sāk strādāt algotu darbu 23 gadu vecumā un strādā līdz 65 gadu vecumam ar bruto algu 1000 eiro, kuru gadā palielina par 2%, visu mūžu atrodoties konservatīvā plānā, uzkrājums būs ap 42000 eiro 2. pensiju līmenī. 

Ja tiek izmantota dzīves cikla pieeja, uzkrājumus var palielināt līdz pat 90000 un vairāk. Pensiju pārvaldītāji piedāvā dzīves cikla plānu.

Tiesa, Latvijā jāņem vērā, ka uzkrājumus vairāk nekā 40 gadu garumā vēl cilvēki nav veidojuši, jo līdzšinējā pensiju sistēma ir sākta veidot tikai pēc neatkarības atjaunošanas.

Tāpat speciālistes atgādina, ka 2. pensiju līmeņa dalībniekam pirms vecuma pensijas pieprasīšanas ir tiesības izvēlēties, kas notiek ar 2. līmeņa kapitālu, ja viņš nomirst pirms vecuma pensijas piešķiršanas.

Ir trīs izvēles:

  • pensiju speciālais budžets. Tā ir izdevīga tiem, kam ir mazi bērni, jo 2. līmenī uzkrātais kapitāls tiks ņemts vērā apgādnieka zaudējuma pensijas aprēķināšanai;
  • norādītā persona. Šī izvēle izdevīga tiem, kuriem ir laulātais, dzīves partneris, un vēlas nodrošināt viņam lielāku vecuma pensiju nākotnē. Norādīto kapitālu pievienos viņa 2. līmeņa uzkrājumiem. Būtiski, lai norādītā persona būtu 2. pensiju līmeņa dalībnieks un tam nav obligāti jābūt radiniekam, tas var būt arī draugs vai kaimiņš; 
  • Civillikuma izvēle. Otrā līmeņa uzkrāto kapitālu ņems vērā kopējā mantojuma masā un tiks izmaksāts mantiniekiem, kurus nosaka zvērināts notārs.

Ja nomirst cilvēks pensijas vecumā, kurš pats nav iztērējis visu uzkrājumu, ja cilvēks ir izvēlējies pievienot savu uzkrājumu pensiju 1. līmenim, tas aiziet kopējā budžetā un tiek solidāri izmantots pensiju izmaksai citiem pensionāriem.

Ja ir izvēlēta mūža polise un attiecīgi labuma guvējs, kurš saņems uzkrātos līdzekļus. Mudina cilvēkus izdarīt šo izvēli. Ja iesniegums nav iesniegts un ir apgādājamie, ir pensiju speciālais budžets un apgādnieka zaudējuma pensija, ja nav apgādājamo, nauda aiziet budžetā citu pensiju izmaksai.

Nav  ziņu, cik cilvēku ir noslēguši minēto vienošanos, bet dati liecina, ka 2021. gadā 15 miljoni eiro tika pārskaitīti sociālajā budžetā, kur nebija noslēgts nekāds līgums. Tikai 1,2 miljoni eiro tika pievienoti 258 personām viņu fondētās pensijas kapitālam un 1,4 miljoni eiro nodoti mantojumā atbilstoši Civillikumam, pārskaitot 418 mantiniekiem.

Iespējams gan, ka tā ir cilvēku izvēle, ka uzkrāto pievieno budžetam, jo ir mazi bērni un tad nepieciešamības gadījumā var izvēlēties apgādnieka zaudējuma pensiju.