Alumīnijs kā adjuvants jeb reakcijas pastiprinātājs, dzīvsudrabs kā konservants un vēl daudz citu vielu, kas var būt dažādu vakcīnu sastāvā, var radīt priekšstatu, ka, saņemot vakcīnas injekciju, organismā tiek ievadīta kaudze ar toksiskām vielām. Par vakcīnu sastāvu saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Rīgas Stradiņa universitātes profesore, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Ģimenes vakcinācijas centra vadītāja, Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja Dace Zavadska un Rīgas Stradiņa universitātes Bioloģijas un mikrobioloģijas katedras vadītāja un profesore Juta Kroiča.

Runājot par alumīnija sāļiem vakcīnās Dace Zavadska skaidro, ka alumīnijs arī cirkulē cilvēku asinsritē. 

"Ar alumīniju tiekamies apkārtējā vidē, pārtikā un visur citur - mātes pienā ir alumīnijs, arī mākslīgajos zīdaiņu maisījumos ir maisījums.

Tie alumīnija sāļi, kādi ir vakcīnās, tiek lietoti apmēram 80 gadus un mēs par viņiem zinām visu. Īsti nav vajadzības meklēt ko jaunu, jo alumīnija sāļi, ko lietojam vakcīnās, ir droši, daudzums ir tik minimāls, mazāks nekā mākslīgajā maisījumā," norāda Dace Zavadska.

Daudzi no ķīmiskajiem elementiem, ko uzņemam ar vakcīnu, jau cirkulē mūsu asinsritē.

"Visiem sazvērestību teoriju piekritējiem gribētu aicināt attaisīt viņu nakts skapīšus un vannas istabā paskatīties, ko viņi sev smērē uz sejas, ko viņi ikdienā nopērk veikalā. Vakcīnas ir visvairāk  pētītais medikaments un viens no vistīrākajiem medikamentiem. (..) Nekas dzīvē nav simtprocentīgs, bet par vakcīnām varam teikt, ka tie ir tuvu 98-99% drošība," atzīst Dace Zavadska.

Neviens negrib, lai cilvēkiem būtu slikti, ir vairāk jāieklausās un jāuzticas.

"Cilvēki jautā, prasa konsultāciju, kā man jārīkojas, ja ir kardioloģijas problēma, nefroloģijas problēma, kāda cita medicīniska problēma, tad ieklausās speciālistā. Bet vakcinācijas sakarā es esmu gudrāks, jo es dzirdēju, ka toreiz kaut kas kaut ko sliktu par vakcīnām pateica.

Kāpēc neieklausās, cik cilvēku nomira, cik ģimenēs izmira bērni pirms vakcinācijas, pirms antibiotiku lietošanas. Jāpaskatās par labo efektu, ko vakcīnas ir devušas, vai gribam atgriezties viduslaikos, kad no septiņiem bērniem pieci nomira, divi izdzīvoja," vērtē Juta Kroiča.

Dace Zavadska norāda, ka ir daudz mītu, ko vakcīnu pretinieki izvelk no veciem rakstiem par konservantiem. Viņa norāda, ka kopš 2006. gada nav neviena vakcīna, kas saturētu dzīvsudrabu.

"Pat tajos laikos, kad vakcīnās bija dzīvsudrabs, viņš nemaz nekaitēja," skaidro Dace Zavadska. "Tas pats ar autismu. Tikai pēdējais muļķis var pateikt, ka vakcīnas izraisa autismu. Ir daudz pierādījumu, ka tas tā nav. Vienam vienreiz ienāca prātā, viņš tā pateica, pēc tam visa zinātne vismaz 20 gadus strādāja, lai pierādītu viena slima cilvēka ideju," komentē Dace Zavadska.