Šodien ir liela diena, plīvo domas, sirdis, karogi. Raidījumā esam nolēmuši parunāt par brīvību. Brīvība ir atbildība, pienākums, drosme un bailes vienlaikus. Katras valsts brīvība sākas cilvēkā... Kā nonākt pie tās, kā sajust sevi un kā ir „būt brīvam” katram un visiem kopā, spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot. Sarunājas brīvi cilvēki: filozofs un publicists Ilmārs Latkovskis un filozofs un reliģiju pētnieks Valdis Svirskis.

"Mēs cenšamies būt brīvi, bet saskatām tās važiņas, važas, kā kuram, kas mums neļauj būt absolūti brīviem. Kurš nesaskata, tam varbūt ir vēl lielākas," uzskata Ilmārs Latkovskis.

"Ar brīvību ir tāpat kā ar mīlestību, tur ir daudz nokrāsu.

Mīlēt sievieti vai bērnus, vai valsti ir atšķirīgas lietas. Tāpat varētu būt ar brīvību. Ja valsts  gadadienā runājam, tur ir sinonīms neatkarība. Manuprāt, mēs neaizdomājamies, kas šajā vārdā ir ielikts. Ne - atkarība. Brīvība ir kaut kādā ziņā arī, ka esi brīvs no atkarībām. Visdažādākajām, tas nav tikai alkohols, cigaretes un narkotikas. Cik daudz vari būt brīvs no dažādām savām ego kaislībām, bailēm."

"Brīvība iegūst savu patieso vērtību garīgajā aspektā tikai līdz ar viedumu, atzīst Valdis Svirskis.

"Agrāk man vārds brīvība, būt brīvam man saistījās, ka esmu savā vaļa, varu darīt, kas ienāk prātā. Ar gadiem nāk atskārsme, ka tie ir maldi. Būt par savvaļas būtni nenozīmē būt par brīvu būtni. Cilvēks, kurš varbūt ir ieslodzījumā, var justies brīvs, bet cilvēks, kurš viņu sargā, var to nemaz nenojaust. Brīvība ir noteikta veida pieredze, kurā mēs augam," vērtē Valdis Svirskis. "Faktiski mūsu personības pakāpe dzīvē, mijiedarbībā ar citiem cilvēkiem arī ir zināmā mērā mūsu brīvības pakāpe."