Raidījuma skanēšanas laikā variet sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.


Nav noslēpums, ka vieglākais veids, kā mazināt personālos kiberdraudu riskus, ir uzlabojot vai mainot cilvēku digitālās drošības paradumus, piemēram, biežāk mainot paroles datoram un viedtālrunim. Par to, kādi vēl ne pārāk sarežģīti drošības risinājumi palīdzēs padarīt mūsu virtuālo dzīvi drošāku, atgādinām raidījumā. Kā neuzķerties uz virtuālā lielceļa laupītājiem atgādina „Tet IT” drošības pārvaldnieks Uldis Lībietis, „Samsung” tirdzniecības vadītājs Baltijā Māris Ķikāns, CERT.LV kiberdrošības eksperts Gints Mālkalnietis un „Luminor” vecākais krāpšanas novēršanas eksperts Anrijs Šmits.

Lielākā daļa cilvēku izmanto paroles savu viedierīču aizsardzībai, bet nemaina tās. Speciālisti iesaka viedierīču aizsardzībai labāk izmantot biometriskos datus (pirkstu nospiedumu), tas ir drošāk, nekā ievadot PIN kods vai burtu kombināciju.

"Parole noteikti jāliek, jo tas ir arī visvienkāršākais drošības autentifikācijas veids," atzīst Māris Ķikāns. "Mēs arī veicām kopā ar pētījumu aģentūra "Norstat" pētījumu oktobrī par iedzīvotāju paroļu maiņu, un var teikt, ka lielākā daļa izmanto šīs paroles, bet kas ir tas satraucošais, varbūt, ka šīs paroles arī netiek mainītas viedierīcēs. Vienreiz es uzstādu šo paroli un gada laikā to nenomainu.

Pilnīgi noteikti paroli ir ieteicams mainīt. Arī no autentifikācijas veida, vai tas ir pirksta nospiedums vai parole, es ieteiktu izmantot šos biometriskos datus, kas ir pirksta nospiedums, jo šo paroli tomēr nevar noskatīt. Ja mēs atveram mobilā telefona ekrānu ar pirksta nospiedumu, tas ir drošāk, nekā ievadot PIN kodu vai burtu kombināciju."

„Tradicionāli iesakām izmantot paroļu pārvaldības programmas, kas ļauj glabāt paroļu datu bāzes aizsargātas ar vienu garu paroli. Mūsdienās ieteiktu nepaļauties tikai uz parolēm,” norāda Gints Mālkalnietis. „Ja runājam par televizoru, uztaisiet savu kontu, ieliekat paroli un droši glabājam paroļu glabāšanas programmās, bet

visās vietās, kur iespējams, teiktu – pārejam uz divfaktoru autentifikāciju. Labākā gadījumā tās ir atsevišķas iekārtas, kas ģenerē šos kodus, otros faktorus. Tie var būt kodu kalkulatori. Piemēram, google autentifikators, arī iphone ir savs. Ir dažādi „dzelziski” rīki.

Tā ir reāla lieta, kam jābūt jūsu rīcībā, ko pieliekat pie sava tālruņa vai ieliekat fiziski datorā, kas veic autentifikācijas kodu ģenerēšanu jau konkrētajām savienojumam. Mehānisms ir gana sarežģīts, jāsaprot, ka ar vienu paroli šobrīd nevarētu teikt, ka tas ir pietiekams aizsardzības līmenis visiem e-pastiem un citiem kontiem.”