Tiklīdz runājam par pienu, cilvēki sadalās dedzīgos šī produkta atbalstītājos un noliedzējos. Rūpnieciski ražots piens tikai pēc krāsas un nosaukuma esot salīdzināms īstu pienu. Joprojām pastāv dažādi mīti par piena produktu kaitīgumu: dzirdēts par antibiotikām, hormoniem, strutām un tamlīdzīgām vielām, ko var atrast masveidā ražotā pienā. Debatējam, ko nozīmē šis īstums un kādu tad pienu varam nopirkt lielveikalā. Spriežam arī, cik tīrs ir Latvijā veikalā nopērkamais piens un cik kvalitatīvi ir piena produkti.

Studijā zemnieku kooperatīva Trikāta valdes priekšsēdētājs Uldis Krievārs, biedrības Zemnieku saeima valdes priekšsēdētāja vietnieks un z/s Mežacīruļi saimnieks, piena lopkopis Juris Cīrulis un dietoloģe Lolita Neimane.

Ledusskapī daudz labāk uzglabājas piens, kas pildīts pudelē ar skrūvējamo korķīti nekā atvērtā tetrapakā.

Viens no mītiem par pienu: ja to ieliekam ledusskapī, otrā dienā piens jau saskābis. Šodien tā nav. Pat nepasterizēts piens var stāvēt 5 - 7 dienas un nesarūgst. Tas tāpēc, ka kvalitātes un tīrības standarti ir šodien daudz augstāki nekā kādreiz, apgalvo ražotāji.

Pasterizēts piens, glabāts ledusskapī sarūgst „rūgtā žļurgā", tā saka daudzi. Tā nav piena vaina, bet jūsu ledusskapja mikroflora, kas pienu pārvērš šai nepatīkamajā žļurgā, skaidro Juris Cīrulis.
No pulvera pienu taisa Krievijā un Ķīnā. Tās ir lielās valstis, kur piena nepietiek. Latvija pienu eksportē un ražot pienu no pulvera nebūtu prātīgi. Turklāt Latvijā tas izmaksātu daudz dārgāk – ražot piena pulveri un no tā pienu. Mums ir piena pārprodukcija.

Latvieši ir īpaša tauta, kas augstu vērtē pienu.