Neēdīšu maizi un kļūšu tievs kā skals! Ja viss būtu tik vienkārši. Ne jau maizītē tā vaina. Kliedējam mītus par maizi. Dzīvot aktīvi, darīt to, kas patīk, neatsakoties no maizes ēšanas ikdienā. Sarunā piedalās uztura speciāliste Liene Sondore un Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors, docētājs Iekšķīgo slimību katedrā un Infektoloģijas katedrā  Aleksejs Derovs.

Latvijā cilvēki maizi lieto daudz. Pētījumi rāda, ka apmēram 76% cilvēku ēd maizi, lielākoties brokastīs un vakariņās.

„Vajadzētu sev pajautāt, kas ir maizē? Tie esam mēs (..) Ja cilvēki nebūtu iemācījušies cept maizi, mēs te nesēdētu,” uzskata Liene Sondore.

„Maize latvietim bijusi viena no pamatvērtībām. Miežu maize, rudzu maize,” turpina Sondore.

Šodien patērētāji ir gudrāki, bet ne vienmēr, jo mēģina atrast neiespējamo maizē. Bieži cilvēkiem uz jautājumu, kāpēc neēd maizi, īsti izskaidrojuma nav. Turklāt šobrīd ir pieejama tik dažāda maize veikalos un izvēle ir liela.

Aleksejs Derovs norāda, ka Latvijā ceptā maize ir laba, salīdzot ar citviet pasaulē pieejamo. Tajā pašā laikā viņš atzīst, ka tehnoloģijas nav tādas, kā bija agrāk un īstu rudzu maizi, ar kuru lepojāmies pirms gadiem 20 – 30, ir grūti sameklēt. Īsta maize, kad pastāv, sakalst, bet šodien lielākoties maize, kad pastāv, sapelē.

Viņš arī uzskata, ja ir norāde, ka maizei pievienotas kādas e-vielas, ne vienmēr nozīmē, ka maize ir slikta.