Raidījuma skanēšanas laikā variet sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Vai klimata pārmaiņas var ietekmēt darba vidi? Protams! Un darba vietai nav jāatrodas Karību jūras salā, kurai pāri gāžas arvien spēcīgāki orkāni. Arī Latvijā darba ņēmējiem nākas saskarties klimata pārmaiņu radītajām sekām. Kādas tās ir, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras nacionālā kontaktpunkta vadītāja Linda Matisāne, Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta direktors asociētais profesors Ivars Vanadziņš un "SCHWENK Latvija" valdes locekle, Personāla un administrācijas direktore Linda Šedlere.

Ivars Vanadziņš pārliecinoši atbild - jā, klimata pārmaiņas ietekmē un ietekmēs darba vidi arī Latvijā.

"Esam un būsim ne tā visvairāk skartā valsts, un varbūt kādu brīdi būsim ieguvēji. Klimata pārmaiņas jau notiek, skar mūs un skar arī darba vidi. (..) Pēdējais brīdis Latvijā sākt par to domāt nopietni.  Sīkie lēmumi ikdienā nākamo 3 – 5 gadu perspektīvā  kļūs arvien nozīmīgāki," atzīst. Ivars Vanadziņš.

"Viena lieta ir visi riski, kas saistīti ar laikapstākļu svārstībām, agresīvas temperatūras un augšu, uz leju. Arī neparedzamība, jo spēja reaģēt ārkārtas apstākļos ir ļoti būtiska, ko ne visi prot. Preventīvais darbs, lai sagatavotos tam, kas pār mums nāks, ir nozīmīgs," uzskata Linda Šedlere. "Otrs ir visi bioloģiskie riski, kas saistīts ar to, ka sāksim dzīvot ar jaunām baktērijām, jauniem ienaidniekiem, kas būs dzīvā daba, kas nāks iekšā no dienvidiem - jaunas ērču sugas, visādi kaitēkļi. Darbs mežā būs ietekmēts.

Protams, veselības aspekti. Ja mums nebūs laba  veselība, būs grūti izdzīvot šajos apstākļos. Domājot par to, kāds ir Latvijā vidējais cilvēks ar savu veselības stāvokli, mēs mirstam daudz par agru, mēs daudz par agru saslimstam ar dažādām hroniskām saslimšanām. Mums ir virssvars daudziem cilvēkiem. Visi šie aspekti nepalīdzēs pārvarēt klimata pārmaiņas, tieši pretēji mēs to ļoti izjutīsim."

"Būs vajadzīgas daudz biežākas atpūtas pauzes, tam jāiekārto atbilstošas atpūtas vietas - vasarā attiecīgi šīm vietām jābūt dzesētām, ziemā - siltām. Jābūt pietiekamā daudzumā dzeramajam ūdenim, vasarā vajadzētu būt ūdenim, kam pievienotās minerālvielas un elektrolīti, lai atjaunotu šūnās visu nepieciešamo. Domājot par saules aizsargkrēmiem, mums joprojām Latvijā ir normāla situācija, ka dienā uz ceļa redzam vīrus, brūnus kā šokolādes, nedomājot, ka pēc 20 gadiem, iespējams viņiem būs melanoma. Mēs par maz domājam par šiem aspektiem. Saules aizsargkrēmam ir jābūt katra uzņēmuma dienaskārtībā, ja viņam ir darbinieki, kas dodas ārā. Vai saulesbrilles," vērtē Linda Šedlere.

Raidījuma viesi norāda, ka runājam par cilvēku, bet jārunā arī par iekārtām, tehnoloģijām un materiāliem, kas citādi darbojas vai nedarbojas ekstremālās temperatūrās. Ķēdes reakcija, kas jāņem vērā. Modelējot x temperatūras pārmaiņas, jāveic preventīvais darbs, plus vēl paredzot ekstremālās svārstības.