Jūrnieka profesiju mēs neatradīsim iekārojamāko profesiju pirmajā desmitniekā, pat neskatoties uz to, ka atalgojums šajā profesijā ir tiešām iespaidīgs. Par to, ko nozīmē būt jūrniekam 21.gadsimtā, kāds ir jūrnieka darba ritms un vai Latvija arvien ir jūrnieku valsts, raidījumā Kā labāk dzīvot stāsta Latvijas Jūras akadēmijas pārstāvji - rektore Kristīne Carjova, pasniedzējs Rauls Klaucāns un 3.kursa students Krists Žukovskis. Sazināmies arī ar Liepājas jūrniecības koledžas direktoru Vladimiru Dreimani.

Darbs jūrniecībā ir vienādi grūts gan vīriešiem un sievietēm, bet pateicoties tehnoloģiju attīstībai, tā paliek arvien vieglāka. Kristīne Carjova atklāj, ka viņu izbrīna, ka arvien vairāk meiteņu izvēlas apgūt kuģi elektroautomātiku un kuģu mehāniku.

Viņa arī norāda, ka Eiropā jūrniecības profesija kļūst mazāk aktuāla, jo tirgu stipri ienāk austrumu nācijas – jūrnieki no Filipīnām, Indonēzijas, arī Birmas un Vjetnamas un viņi izspiež ar zemo atalgojumu it sevišķi “kuģu ierindniekus”. Tomēr ir tendence kuģu īpašniekiem izvēlēties virsniekus no Eiropas, tie kotējas augstāk.

Krists Žukovskis atklāj, ka jau bērnībā zinājis, ka gribēs iet jūrā. Visticamāk, tas vectēva ietekmē, kurš bijis zvejnieks.

Rauls Klaucāns uzskata, ka jūrniecības dinastiju pārstāvji izvēlas jūrnieka profesiju, arī romantika piesaista jūrniecībai.