Koki ir ne tikai dabas rota, bet arī modernas un ekoloģiskas ainavas sastāvdaļa. Par kokiem pilsētā un iespējām tos saglabāt, plānojot pārmaiņas pilsētvidē, sarunājamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: apvienības "Pilsēta cilvēkiem" vadītājs Māris Jonovs, arborists un kokkopis Edgars Neilands un dendrologs Andrejs Svilāns, kurš jau no 1. novembra būs par Dabas aizsardzības pārvaldes vadītājs. Pa tālruni sazināmies ar Rīgas domes Vides pārvaldes priekšnieci Eviju Piņķi.

Tieši šodien, 31.oktobrī, tiks stādīti koki Rīgas centrā, Tērbatas ielā 2. Izmantojot mūsdienu tehnoloģiju, akcijas laikā iestādīs divus deviņus metrus augstus Holandes liepu dižstādus.

Akcijas mērķis ir pievērst plašākas sabiedrības uzmanību Rīgas vēsturiskā centra ielu apstādījumiem, to atjaunošanai un uzturēšanai, jo lielākā daļa ielu apstādījumu Rīgas centrā izveidoti vairāk nekā pirms 50 gadiem un ir pienācis laiks to atjaunošanai, lai nākamā paaudze dzīvotu zaļā un tīrā pilsētā.

“Pilsētās šobrīd koku var nozāģēt, bet legāli to iestādīt vairs nevar, jo ir tāda kabeļu aizsargzona, tāda trubu aizsargzona, tur vēl vienas līnijas aizsargzona un tur ir ielas sarkanā līnija un kokam tur vairs nav vietas,” norāda Andrejs Svilāns.

Viņš arī min, ka šobrīd Eiropā arvien vairāk tiek runāts par pilsētu ekoloģiju, domāt par to, lai pilsēta arī kļūtu par ekoloģisku sistēmu, “jo mēs dabai atņemam arvien jaunas teritorijas, bet nedodam atpakaļ. Mēs arī aplaupām cilvēkus, kas dzīvo plikajos mūros”.

Svilāns vērtē, ka

Rīga cenšas izskatīties zaļa un stāda jaunus kokus, bet traģiski ir vērot, ka nākamā ziemā viņus nosāla.

Edgars Neilands norāda, ka pilsētā kokiem ir vajadzīga cilvēku mīlestība, jo visas citas kokiem vajadzīgās lietas – nenoblīvēta augsne, mikroorganismi, barības vielas un mitrums – ir mežā. Pilsētā nekā no tā nav.

“Cilvēki jau lielākā daļa mīl kokus, bet līdz brīdim, kad par to ir jāsamaksā viens vai divi eiro. Kokiem ir jārada vide vai mēs nedrīkstam to viņiem atņemt,” uzskata Neilands.

Viņš arī bilst, ka pilsētā iestādīta koka vērtība ir daudz lielāka nekā mežā vai dārzā iestādīta koka vērtība, jo zemes kvadrātmetra cena ir pat tūkstotis eiro, un zeme ir saplānota un izmantota gadu desmitiem, lai pilsētai būtu citas svarīgas lietas attīstībai. Zeme nav palikusi, bet kokus mēs gribam.