Kolektīva saliedēšana – tas ir lielisks veids, kā uzlabot savstarpējo komunikāciju, spēcināt motivāciju un produktivitāti, apzināties savas un arī kolēģu stiprās un vājās puses. Par to, kā saliedēt kolektīvu un ko tas dod efektīvam darbam, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Baltijas Psihologu asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Caics un Rīgas Tehniskās universitātes Humanitārā institūta direktore, psiholoģijas doktore, asociētā profesore Airisa Šteinberga.

Jānis Caics norāda, ka, veidojot koleltīvu, daudz ir atkarīgs no vadītāja.

„Bieži runā, ka svarīga vadītāja harizma, pietrūkst vadītāju ar harizmu, kas sapulcēs labus cilvēkus, iedvesmos viņus, izvirzīs mērķus un tos sasniegs. Un komanda strādās ne tikai dažus mēnešus, pat vairākus gadu kopā, augs un attīstīsies,” uzskata Jānis Caics.

„Vadītājam jāaug kopā ar kolektīvu, ja tas nenotiek grūti ir cilvēkiem un arī pašam vadītajam.”

Kolektīva saliedēšanas pasākumi jāorganizē pēc vajadzības un nepieciešamības, ja redz, ka darbs neiet vajadzīgajā virzienā.

Jānis Caics skaidro, ka harizmātisks līderis var izmantot dažādus paņēmienus, lai cilvēki pēc iespējas ilgāk arī strādātu kopā. Viņš norāda, ka komandas saliedēšanai labi noder neformāli pasākumi ārpus darba, kur cilvēki daudz citādāk atveras un tas ļauj arī kādos dzīves grūtākos brīžos rast atbalstu kolektīvā.

Airisa Šteinberga atzīst, ka personāla atlasē lielu uzsvaru liek uz profesionālajām kompetencēm, bet arvien būtiskākas strādājot kolektīvā, ir arī sociālās un personīgas prasmes.

„Kādreiz bija tendence jautāt, vai jums ir ģimene un ģimenes cilvēkus labāk neizvēlēties, uzskatot, ka bērni slimos un citas problēmas, līdz ar to nebūs labi darbinieki. Tas mainās, jo

cilvēks, kurš ir rūpējies par bērniem, spēs labāk veikt arī darba pienākumus, viņam ir labākas plānošanas prasmes, spēja izvirzīt uzdevumus un prioritātes, ar lielāku pacietību. Jaunās māmiņas un tēti nav sliktākie darbinieki, varbūt pat labāki,” vērtē Airisa Šteinberga.

Viņa arī skaidro, ka neiedomājamies šajā kontekstā, ka attiecību veidošana, bērnu audzināšana prasa attīstīt komunikatīvas kompetences, kas darba vietā tās var gan palīdzēt, gan traucēt labvēlīgas vides izveidei.

„Laba darba vide ir tur, kur cilvēki cits citam uzticas un tas notiek trīs līmeņos – vārdi, emocijas un rīcības. Ja sakrīt visi trīs līmeņi, cilvēki jūtas saprasti un viņus saprot. Nelabvēlīgā vide veidojas, ka nesaprot cilvēkus, ka komunikāciju sajauc, vārdus nedzird, sajūt emocijas. Viss kā sniega bumba veļas un neviens vairs nejūtas labi," uzskata Airisa Šteinberga.

Airisa Šteinberga rosina padomāt par emocijām un šobrīd, kad mūsu dzīves vide ir droša, nevajadzētu mākslīgi veidot nedrošu vidi, esot dusmīgam, piesieties par niekiem, konkurēt, kur to nevajag, bet darīt kopā. Paskatīties uz pozitīvajām emocijām vairāk, kas arī otram var radīt prieku, nosaukt vārdā to. Tā var arī labvēlīgāku gaisotni radīt darbā.

Ja kolektīvā ir pieņemts sveikt kolēģus dzimšanas dienās, Jānis Caics atzīst, ka „ir svarīgi, lai tas būtu cilvēcisks pasākums, nevis ķeksītim, tik sametam naudiņu, iedodam, neskatoties acīs , un nav pozitīvā turpinājuma”.