Būs grūti atrast cilvēku, kas pieaugušā vecumā kaut reiz nebūtu kritis un šie kritieni nekādi nenāk par labu mūsu veselībai. Līdzko mēs speram soli, var piedzīvot kritienu. Jā, cilvēka kustība uz priekšu ir kritiens ne tikai mazuļa vecumā, kad iemācāmies šo kritienu apturēt, pieliekot pie zemes labo vai kreiso kāju. Tomēr ir desmitiem, varbūt pat simtiem situāciju, kad neizdodas veiksmīgi pārvietoties un tad seko vairāk vai mazāk veiksmīgs kritiens. Par šiem bieži vien diezgan sāpīgajiem kritieniem, kas rada arī sekas turpmākajā dzīvē, raidījumā Kā labāk dzīvot stāsta fizioterapeite Guna Vītoliņa, endokrinoloģe Maija Gurēviča un ārsts traumatologs-ortopēds Egils Strauss.

  • Ja gadījies krist, lai arī nav nekādu redzamu traumu, ir jāizvērtē tā cilvēka, kas nokritis, vecums. Ja tas ir mazs bērns, kurš skrien un nokrīt vienu, otru, trešo reizi, tas nav nekas. Ja nokritusi vecāka kundze, lai arī nav nobrāzumu un zilumu, ir jāmeklē kritiena iemesls. Tas ir signāls, ka ir risks nākamam kritienam
  • Statistika ir bēdīga: katrs trešais cilvēks vecumā pēc 65 gadiem krīt un bieži ir arī lūzumi. 50% cilvēku krīt savās mājās, jo nav sakārtota apkārtējā vide: čības ir nonēsātas, slideni paklāji, vietā nenolikti vadi, mājdzīvnieki pinās pa kājām, trūkst apgaismojuma.
  • Kritiens ir cenšanās darīt to, ko vairs nevar izdarīt, piemēram, ieskrūvēt lampiņu, pielikt aizkarus
  • Jaunie savukārt neievēro drošību sportojot.
  • Nestabilitāti un vājumu var veicināt zāles, ko cilvēki lieto.
  • Pārbaudīt savu stabilitāti var ar vienkāršu vingrinājumu – aizvērt acis un apgriezties stāvus 360 grādus ap sevi. Tiem, kuriem ir vestibulārās problēmas, viņi šūpojas, pasveras uz sāniem, vai pat zaudē līdzsvaru. Ja šāda problēma ir, jāvēršas pie ārsta
  • Ja nesniedz pirmo palīdzību, sasitums sāp ilgāk nekā lūzums.