"Situācija ir kontrastaina un dažāda," atzīst Kurzemes Tūrisma asociācijas vadītājs Artis Gustovskis, vērtējot Covid-19 ietekmi uz tūrisma nozari Kurzemē. Viņš min, ka vislielākās problēmas bijušas lielajām viesnīcām.

“Vislabāk ir klājies piekrastes kempingu vadītājiem,” min Gustovskis. Bet tas ir radījis citu problēmu, šobrīd jūras krastā ir grūti atrast naktsmāju, nav, kur palikt.

“Nāk atpakaļ tas, ka cilvēki labprāt mīl telšot,” atzīst Gustovskis. “Vasarā vienmēr ir pilns, ja gribi atpūsties Kurzemes piekrastē pie jūras, ja vēlies rezervēt pēdējā mirklī, nekas nesanāks.”

Dodoties uz Kurzemi atpūsties, pirmais nāk prātā – jūra. Protams, palaiskoties pie dižjūras liekas tik vilinoši, bet kurzemnieki aicina atpūtu baudīt ne tikai jūras krastā. Ko vēl redzēt, dzirdēt, sasmaržot un nogaršot Kurzemē, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot.

“Piekraste ir milzu resurss un trumpis, kāpēc Kurzemi statistiski apmeklē vairāk tūristu, nekā citus reģionus,” min Gustovskis.

Laumu dabas parka saimnieks Roberts Riekstiņš atzīst, ka skolēnu pavasara ekskursijas izpalika, nenotika arī pasākumi viesu mājā, bet ģimeņu tūrisms nav apstājies. Tagad atkal viss atsācies.

Liepājas Karostas cietuma valdes locekle Monta Krafta atzīst. Ka martā un aprīlī noskaņojums bija bažīgs, bija neziņa par nākotni, cietums arī bija aizvērts. Tagad ir tik daudz tūristu, kā vēl nekad. Viņa aicina Karostā iepazīt arī pavasrī notikušā festivāla laikā tapušos darbus.

Zemnieku saimniecības “Drubazas” saimnieks Ģirts Dzērve uzskata, ka viesu pietiek un cilvēki grib atpūsties pie dabas.

"Cilvēki brauc, viņi grib neskarto dabu, dabīgās pļavas. Robežas vaļā, ārzemnieki, kas atbrauc, ir pārsteigti, cik te viss ir zaļš. Latvietis pie tā jau ir pieradis, viņam vajag savu “odziņu”. Šogad ir orhideju gads – cilvēki, staigājot pa dabas takām, ierauga, sajūt smaržu. Tas pat latvieti spēj pārsteigt," bilst Ģirts Dzērve.

Artis Gustovskis iepazīstina ar piedāvājumu dažādas Kurzemes pilsētās - Tukumā, Ventspilī, Liepājā, Kuldīgā un arī citviet.