No 3. līdz 9.oktobrim norisinās akcija "Labo darbu nedēļa". To 14. gadu pēc kārtas rīko labdarības organizācija "Palīdzēsim.lv". Kā ierasts, šīs nedēļas laikā aicinām visu Latvijas sabiedrību būt aktīviem, paskatīties apkārt, ieraudzīt un sniegt atbalstu tiem, kam tas nepieciešams. Šogad īpaša vērība pievērsta tam, lai Latvijā dzīvojošie ukraiņi aktīvi tiktu iesaistīti un līdzdarbotos labo darbu veikšanā. Plašāk par iespējām iesaistīties un palīdzēt stāsta labdarības organizācijas "Palīdzēsim.lv" dibinātāja un vadītāja Ilze Skuja, biedrības "Gribu palīdzēt bēgļiem" valdes locekle Linda Jākabsone un kafejnīcas "Borščs" brīvprātīgais, "Mobilly" vadītājs Ģirts Slaviņš.

Ilze Skuja atgādina, ka "Labo darbu nedēļa" ir kā impulss kādam, kurš nekad nav palīdzējis, kādam, kurš reizi gadā sarosās.

""Labo darbu nedēļas" dziļākā būtība un jēga ir pamēģināt vienu reizi izdarīt kādu labu darbu, kādu brīvprātīgo darbu, veltīt savu laiku, palīdzot kādam līdzcilvēkam vai dzīvniekam vai sakopjot apkārtni," atzīst Ilze Skuja. "Pamēģināt, nedaudz pierast un turpināt arī ikdienā to darīt, ne tikai reizi nedēļa vai sagaidīt Ziemassvētkus."

Linda Jākabsone ir pateicīga visiem, kas jau iesaistījušies labo darbu darīšanā, palīdzot līdzcilvēkiem, kuriem nepieciešama palīdzība.

"Būtiskākais, ko gribētu izcelt, nekas nav beidzies. Diemžēl karš turpinās un diemžēl cilvēki turpina ierasties pie mums. Daudzi no viņiem, kas ieradušies arī pirms vairākiem mēnešiem, viņiem joprojām ir nepieciešama palīdzība, jo cilvēki ir visdažādākajās situācijās," atzīst Linda Jākabsone. 

Ir cilvēki, kas uzreiz atrod darbu un "nostājas uz kājām", bet pārsvarā ierodas "emocionāli, fiziski, morāli un finansiāli sagrauti". 

 

Ir arī skaidrs, ka pagurst tie, kas palīdz, un viņiem ir arī savi darbi. Tāpēc Linda Jākabsone aicina iesaistīties tos, kas pirmajos mēnešos nav atraduši laiku vai iespējas to darīt.

Cilvēki domā, ka labākais veids ir ziedot naudu, kas, protams ir būtiski.

"Bet labie darbi, ko varam izdarīt bez papildus resursiem un finansējuma, iespējams, citos gadījumos ir daudz nozīmīgāki. Tie ir kaut vai parunāšanas ar kādu, kaut vai mācīt latviešu valodu, ko mēs lielākā daļa spētu, ja nedaudz  padomātu, kā mēs to labi varam darīt. Vai vienkārši aprunāties ar kādu. Ja mums ir āboli, aiznest kādam ābolu maisiņu. Jo skaidrs, ka nevienam ukrainim šeit neviena mājas ābola vairs nav, norāda Linda Jākabsone.

Viņa aicina ielūkoties mājaslapā palidzibaskarte.lv, lai noskaidrotu, ar kuru organizāciju starpniecību ir iespējams sniegt palīdzību bēgļiem visā Latvijā.