Diennaktī mums visiem ir vienāds stundu skaits, bet ir cilvēki, ka šajā laikā izdara milzum daudz, bet ir tādi, kuriem acīmredzami neveicas ar laika plānošanu. Kā pagūt izdarīt visu un kā efektīvi plānot laiku, raidījumā Kā labāk dzīvot stāsta Personības pilnveidošanas centra personīgās meistarības treneris Artūrs Zeltiņš un Komercizglītības centra biznesa treneris/eksperts Jeremejs Reinis Druvietis.

  • Laika plānošana vienmēr ir bijusi aktuāla.
  • Laika plānošanu vajag sākt ar atpūtas plānošanu. Tad arī pārējās lietas labāk sakārtojas un ir prieks izdarīt grūtos darbus.
  • Mūsdienās nav pieklājīgi teikt, man nav laika, jo visiem ir vienāds laika daudzums dots. Jāsaka – tas nav manu prioritāšu sarakstā.
  • Cilvēki māna sevi, ka laika trūkst, laiks vienmēr ir. Ja mēs iztērējam stundu vai dienu nelietderīgās aktivitātēs, mums ir dota nākamā, kuru varam mērķtiecīgi izmantot.
  • Cilvēkiem ir dažādas laika izjūtas, ir tādi, kas jūt, ka laiks aizrit, ir tādi, kas to nejūt.
  • Vienkāršs vingrinājums: kāds uzņem laiku vienu minūti un cilvēks aizver acis, lai sajustu, cik gara ir minūte. Cilvēkiem tā ilgst no 45 sekundēm līdz pusotrai minūtei. Katram sava laika izjūta un plānošana.
  • Cilvēkiem, kuri nejūt laiku, nederēs laika plānotāji, kur ierakstīt notikumus pa stundām. Plānotāji der apmēram pusei cilvēku.
  • Katram ir savs laika horizonts.
  • Cilvēkiem dažreiz ir mega lieli plāni, bet reizēm viņiem pietrūkst iespēju tos realizēt, jo viņi nespēj saprast, ko var izdarīt konkrētās dienas ietvaros. Tāpēc vajadzētu dienas ietvaros pierakstīt, cik daudz laika aizņem konkrētas aktivitātes.
  • Pēc 20 minūtēm aktīva darba koncentrēšanās spējas sāk zust, tāpēc nedaudz jāpamaina darbības forma.
  • 90 minūtes ir laiks, cik ilgi cilvēks var darīt vienu lietu, ja to pārsniedz, var “aizpeldēt” filozofiskās pārdomās. Prātam ir vajadzīga spēja atjaunoties pēc šāda laika posma.