Ja cilvēks māk angļu vai krievu valodu, vai pat ideālā variantā zina abas šīs valodas, Latvijā var mierīgi dzīvot, nemaz arī nezinot latviešu valodu. Tad varbūt arī latvietim nemaz tā latviešu valoda nav vajadzīga, diskutējam raidījumā Kā labāk dzīvot. Vai mēs – latviski runājošie – varam lepoties ar motivāciju runāt latviski, vēlamies izkopt latviešu valodu, mācīt to saviem bērniem un mudināt sveštautiešus apgūt latviešu valodu. Studijā diskutē rakstniece, tulkotāja žurnāla „Domuzīme” galvenā redaktore Rudīte Kalpiņa, jauniete Marta Kāle un Latviešu valodas aģentūras Valodas attīstības daļas vadītāja Inita Vītola.

Raidījumā viešņu viedokļi par latviešu valodas lietojumu un apdraudētību ir atšķirīgi: Inita Vītola un Marta Kāle uzskata, ka latviešu valoda nav apdraudēta. Vītola norāda, ka, raugoties plašākā kontekstā, latviešu valoda ir 200 lielāko pasaules valodu skaitā un mēs esam ieraduši domāt, ka latviešu valoda ir apdraudēta. Savukārt Kāle atzīst, ka arī jaunieši, kas prot runāt latviski, runā savā starpā latviski un labprāt izkopj latviešu valodu, kā arī tie, kas pārzina angļu valodu izbauda jaunatklājēja sajūtu, iztulkojot kaut ko no angļu valodas un saprotot, ka to var skaisti pateikt latviski.

Citās domās ir Rudīte Kalpiņa, viņa uzskata, ka svarīgāk ir runāt par iekšējo situāciju. Reālā situācija sadzīvē  - latviešu valoda liela apdraudējumā ēnā. Viņa piekrīt, ka valodas situācija ir sakārtota tiesiski, bet „realitātē liekas, ka pēc referenduma [Valodas referendums 2012. gadā] kļuvis vēl sliktāk, vismaz Rīgā”.