Mūsu senču saglabātais ir milzu vērtība, dzenoties pēc modes – skaistas paciņas un daudz kilogramu, savu sēklu mantojumu atstājam novārtā.

Ja katrs cilvēks vai ģimene kaut vienu šķirni saglabātu, kas mums būtu par sēklu bagātību un daudzveidību, ja to nedarām, esam atkarīgi no importa sēklām, klimata izmaiņu rezultātā var gadīties, ka paliekam bez ražas.

Latvijai raksturīgu augu šķirņu saglabāšana un šo pašu šķirņu daudzveidības veicināšana, kas svarīgāks, diskutējam raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viešņas dārzniecības " Neslinko" vadītāja Elga Bražūne, bioloģe, sēklu lolotāja un sēklu bibliotēkas Latvijā aizsācēja Sandra Stabinge, zemnieku saimniecības "Zutiņi" viena no saimniecēm Rūta Beirote un Kalnciema kvartāla projektu vadītāja Darja Trizna.

Latvijā saldo cukurzirņu vietējo šķirņu praktiski nav. Tiecamies pēc tā, ko var ātri un viegli izaudzēt. Atrast pirmo zirni ļoti liela vērtība. Varbūt to raža nebija tik liela, izaudzēt bija grūtāk, toties garša bija superīga

Piemēram, Latvijā zirņus stāda 10. aprīlī, tad parasti vēl ir auksts un pat vēl sniegs. Ja zirnis ir gadu gadiem pieradis, ka viņu liek aukstā zemē, tas dīgst un aug, un nav arī tārpu zirņos. Ja zirnis nāk paciņā no siltām zemēm, viņam ir šoks, viņam nav spēka augt. Gadu no gada sējot un stādot, augi pielāgojas. Vērts pašiem ievākt sēklas!

17. martā Kalnciema kvartālā notiks Urbānā pavasara centrālais notikums – “Sēklu tirgus” un sēklu maiņa. Sēklu tirgū būs sapulcējušies aktīvākie Latvijas sēklu kolekcionāri. Pasākuma mērķis ir vērst uzmanību uz Latvijai raksturīgām un saglabājamām augu šķirnēm, kā arī veicināt augu šķirņu daudzveidību. Sēklu selekcijas procesā ir palikusi maza daļa senu un vērtīgu sēklu šķirņu, kas samazina sākotnējo lauksaimniecības kultūraugu daudzveidību. Sēklu kolekcionāri lolo senās sēklu šķirnes.