Veselības nodrošināšanā un uzturēšanā liela nozīme ir uzturam. Kāds ir Latvijas iedzīvotāju priekšstats par veselīgu uzturu un vai mēs zinām, kas mums patiesi nepieciešams - jautājam ekspertiem raidījumā Kā labāk dzīvot.

Pētījums "Pircēji jaunajā realitātē" rāda, ka gatavošana mājās ir jaunā realitāte daudzās ģimenēs, 56% norādījuši, ka gatavo mājās šajā laikā un tikai katrs piektais plāno atgriezties pie agrākajiem paradumiem.

"Rimi Labākai dzīvei" programmas eksperte, sertificēta uztura speciāliste Olga Ļubina atzīst, ka cilvēku atbildes liecina, ka cenšamies ēst veselīgāk, vairāk pievērš uzmanību produktu sastāvam, kur tas ražots. Ļubina bilst, ka var atzīmēt pozitīvas izmaiņas Latvijas iedzīvotāju ēšanas paradumus: cenšas iekļaut dārzeņus, dzert vairāk šķidrumu. Nav gan definēts, kādu šķidrumu – ūdeni, tēju, kafiju vai saldinātos dzērienus.

Covid laiks ir licis pārskatīt cilvēkiem ēšanas paradumus, bet tajā pašā laikā salīdzinoši daudzi norādījuši, ka lieto arī daudz saldumus, našķus un pusfabrikātus.

Veselīga un laimīga dzīvesveida entuziaste Kristīne Beitika atzīst, ka pandēmijas laikā mazāk ēd ārpus mājām, jo maltīte līdzpaņemtā traukā tomēr atšķiras no maltītes, ko var baudīt kafejnīcā klātienē.

"Esmu novērojusi, ka esot mājās vairāk piedomāju pie regulārām un kvalitatīvām maltītēm, jo reizēm, kad esi darba skrējienā ārpus mājām, atceries pārāk vēlu, kad esi pārāk izsalcis, ir vairāk kārdinājumu," atzīst Kristīne Beitika. "Sliktā ziņa, ka mājās virtuve ir pārāk tuvu darba vietai un palielinās uzkodu skaits. Tik ērti ir pieejami nopirktie augļi un dārzeņi, varbūt saldumi. Ik pa laikam pamani, ka netīšām esi pie ledusskapja jau dienas vidū, kad to nevajadzētu darīt."

Kristīne Beitika dalās pieredzē, ka sev kalendārā ieliek arī atpūtas pauzes, tāpat kā darbu.

"Es vienkārši eju ārā no mājām. Divas reizes katru dienu eju ārā no mājas vismaz stundu, lai izvēdinātu galvu un nomierinātos. Tad arī mazinās kāre pēc papildus ēšanas un našķošanās," atklāj Kristīne Beitika.

Vēl viņa secinājusi, ja nepaēd pusdienas pulksten 12 , "tad vienos vai divos grābju visu, kas pa rokai". Tāpēc neizlaist maltītes ir svarīgi. Uz galda viņai arī stāv ūdens pudele un "tiešām dienā izdzeru divus litrus ūdens".

Pandēmijas laika ieguvums - pasūtīt pārtiku attālināti, vērtē Kristīne Beitika. Tas ļauj arī pārdomātāk izvēlēties.

"Zinu savu sajūtu, kad ieeju veikalā izsalkusi un vēl nogurusi. Tajā brīdī mans groziņš piepildās ar ļoti neveselīgām izvēlēm, kuras es apzināti nepirktu. Tāpēc man patīk apmeklēt no rīta lielveikalu klātienē, kad ir svaigāka galva un vairāk enerģijas. Esmu paēdusi brokastis un man ir vairāk motivācija iegādāties kvalitatīvās izvēles, kas tiešām nāk par labu," stāsta Kristīne Beitika. "Esmu izveidojusi arī sarakstu ar lietām, kas man garšo, būs našķis, bet nebūs nekvalitatīvas. Piemēram ļoti cukurotu saldumu vietā izvēlēties ābolus vai citus augļus, svaigi spiestu sulu vai burkānus. Paņemt riekstus, dateles, bet šokolādi izvēlēties ļoti kvalitatīvu un garšīgu un arī retāk."

Medicīnas zinātņu doktore, sertificēta dietoloģe, interniste, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Sporta un uztura katedras asociētā profesore, vadošā pētniece un projekta vadītāja RSU Sabiedrības veselības institūtā Laila Meija vērtē, ka daļā sabiedrības ir interese par veselīgu uzturu. Daudz jauni cilvēki paši gatavo, daudz jauni vīrieši paši gatavo. Skats pavisam pesimistisks nav.