Latvijas zemeņu izcilā garša tiek skaidrota ar temperatūras kontrastiem. Naktis Latvijā ir vēsas, bet dienas, kā jau vasarā, siltas. Tomēr pagājušā un šī gada vasara iezīmējusies ar strauju karstuma iestāšanos maijā un tropiskiem laika apstākļiem gan dienā, gan naktī. Kā šādas izmaiņas un kas vēl ietekmē zemeņu ražu un ogu garšu, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Puriņu saimniecība Talsu novadā SIA „Lubeco” īpašniece Zane Silgale un Andris Apsītis, viens no audzētājiem „Mālpils zemenēs". Pa tālruni sazināmies vēl ar zemeņu audzētājem - Gunti Klūgu no Auces un Ilmāru Gulbi no Kuldīgas.

Tādi laika apstākļi, kādi ir šogad, zemeņu audzētājiem liek iespringt, atzīst zemeņu audzētāji.

Domājot par jaunu stādu stādīšanu, abi atzīst, ka pieturas pie sentēvu metodes|: vienā vietā zemenes audzē trīs, četrus gadus, bet tad trīs gadus zemenes neaudzē šajā vietā. Audzē citas kultūras un tad atkal var stādīt zemenes.

Zane Silgale izmanto melno plēvi, ne agroplēvi, jo tad krietni mazāk zemenes ir jāravē un  zeme iesilst ātrāk, zemeņu attīstība notiek ātrāk. Tiesa, ja vasara ir karsta, jūlija beigās, augustā varētu būt pa karstu zem plēves stādu saknēm.

Mālpils audzētāji izmanto tikai salmus un tas dod to, ka raža ir vēlāka un ilgāk.

 

Raidījums tapis ar Eiropas Savienības un Eiropas Parlamenta atbalstu.