Nosaukt cilvēku par netīru cūku, ēzeli vai resnu govi ir nepieklājīgi nevis pret personu, kam šādi epiteti veltīti, bet gan pret dzīvniekiem. Piedodiet, bet arī dzīvnieks nav labs vārds. Tā uzskata dzīvnieku aizstāvji un rosina domāt par to, ka leksikai, ko vajadzētu lietot attiecībā pret dzīvām radībām, vajadzētu mainīties. Kāpēc tā un vai tas vispār ir iespējams, diskutējam raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: dzīvnieku aizstāvis Sandris Ādminis, kurš arī ir rosinājis diskutēt par šiem jautājumiem, filoloģijas doktore Anna Vulāne un filozofs Aldis Jumejs.

Sandris Ādminis norāda, ka ir nozīmīgi, kādus vārdus lietojam, jo tie liecina par mums, par mūsu attieksmi.

Viņš rosina, piemēram, teikt nevis divi zaķi ar vienu šāvienu, bet divi burkāni ar vienu rāvienu, lai nebūtu varmācīgi pret dzīvnieku. Viņš aicina nebūt varmācīgiem pret dzīvniekiem ne darbos, ne vārdos.

Anna Vulāne iebilst, ka teikt “divi burkāni ar vienu rāvienu” būs varmācība pret dabu.

Savukārt Aldis Jumejs norāda, ka dzīvnieks ir problemātisks jēdziens, jo ietver dzīvību un kaut kādu niecību.

Viņam iebilst valodniece, skaidrojot, ka iejaucāmies valodā no mūsdienu dažādu virzienu viedokļa un sakām, ka tie ir nevēlami par vārdiem, kas ir vēsturiski nostiprinājušies un iederas. Vulāne skaidro, ka vārdi, kuriem otrā daļa ir -nieks, nav salikteņi, bet atvasināti vārdi ar piedēkli -niek-, ar ko nosauc personu vai priekšmetu atbilstoši tā izcelsmes vietai, atrašanās vietai vai virzienam.

“Dzīvnieks ir dzīvs. Pamatā ir īpašības vārds dzīvs un arī cilvēks ir dzīvnieks, ja skata šajās plašajās kategorijās.

Vārdam dzīvnieks nav nekādas vainas, ja lietojam lietderīgi, atbilstoši saziņas situācijai.

Ja lietojam neiederīgi, daudzi vārdi, labi vārdi var kļūt par negatīvu sitienu,” norāda Vulāne.