Pēc tam, kad dzīvoklī ielikti jauni logi, nereti ir gadījumi, ka cilvēki sāk pastiprināti slimot ar dažādām infekcijas slimībām. Vai tiešām pie vainas ir logi? Ne gluži! Kādus logus jāizvēlas un kādi vēl priekšnoteikumi jāievēro, lai ar veselību viss būtu kārtībā, ja gribam mainīt logus mājā vai dzīvoklī, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Latvijas Logu un durvju ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs, eksperts Ivars Buls un šīs asociācijas eksperts Atis Jumiķis.

Ivars Buls norāda, ka cilvēki maina logus ēkās, kur gaisa pieplūde notika caur logu un durvju neblīvajām vietām un izplūde notika pa speciāli izveidotām ventilācijas šahtā. Tajā laikā tik blīvu logu kā šodien nebija.

"Ja nosacīti caurus logus aizstāj ar blīviem, tad vairs nav gaisa pieplūde, nedarbojas arī nosūce. Rodas mitrums un CO2. Mitrums bojā konstrukcijas, CO2 izjūtam kā nogurumu un sāk slimot. Bieži pie logu maiņas vaino jaunos logus. Tas nav pareizi," norāda Ivars Buls.

"Nav svarīgi, ko kā logi izgatavoti – plastmasas, koka vai metāla. Tie ir blīvi un gaisa apmaiņa caur tiem aizvērtā stāvoklī nenotiek."

Lai nodrošinātu ventilāciju, var turēt logu vaļā, bet aukstā laikā parasti tie ir aizvērti.

Ja nav atrisināta citādi gaisa pieplūde, eksperti iesaka izvēlēties izvēlēties logus, kur iestrādāta kontrolēta gaisa pieplūdes sistēma. Vai arī to iestrādāt jau ieliktos logos.

Sākotnēji, īstenojot daudzdzīvokļu ēku siltināšanas programmas, pirmais, no kā iedzīvotāji atteicās, lai samazinātu izdevumus, bija ventilācija. Tagad tam pievērš pastiprinātu uzmanību, lai būtu ne tikai energoefektīva, bet arī ar veselīgu mikroklimatu.

Sazināmies ar Patērētāju tiesību aizsardzības centra Būvizstrādājumu, elektroiekārtu un energoefektivitātes uzraudzības daļas vecāko eksperti Kristīni Kamerādi. Viņa skaidro, kādi standarti jāievēro komersantiem, kas tirgo logus.