No 2020.gada 1.janvāra visos mājokļos ir jābūt uzstādītiem autonomajiem ugunsgrēka detektoriem jeb dūmu detektoriem. Kur tos novietot, cik tiem jābūt, kā tos pareizi ekspluatēt un kā parūpēties par savu drošību visiem, arī cilvēkiem, kuri nevar dzirdēt skaņas signālus, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot, izmantojot multimediju studijas iespējas, lai informācija būtu pieejama arī vājdzirdīgiem un nedzirdīgiem cilvēkiem. Raidījuma viesi: Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes priekšnieks Dzintars Lagzdiņš, Latvijas Nedzirdīgo savienības viceprezidente Inese Immure un zīmju valodas tulks Andris Ķirsons.

Dzintars Lagzdiņš atgādina, ka galvenais mērķis ar dūmu detektoru ieviešanu ir panākt, lai būtu pēc iespējas mazāk bojāgājušo, ko līdz šim apliecina arī citu valstu pieredze.

Katrā dzīvoklī jābūt vismaz vienam detektoram, ja rocība atļauj, visās telpās, kur guļ. Vannas istaba un virtuve nav labākā vieta, kur uzstādīt, jo var reaģēt uz tvaikiem, kas rodas no ēdiena gatavošanas vai siltā ūdens.

Privātmājās obligāta prasība ir arī iegādāties ugunsdzēsības aparātu. Ugunsdrošības noteikumos ir norādīts, kādai jābūt dzēstspējai aparātam, līdz ar to, kādas klases aparāts nepieciešams.

Inese Immure skaidro, ka ir izstrādāta speciāla ierīce cilvēkiem ar dzirdes zudumu, kas dumu detektora radīto skaņas signālu pārvērš gaismas signālā un vibrācijā. Komplektu piedāvā trīs ražotāji un tā cena ir iespaidīga, sākot no 160 eiro.

Latvijā šobrīd tādi komplekti ir 200 cilvēkiem, kas saņēmuši valsts apmaksātu tehnisko palīdzību. Šogad tos varētu saņemt ap 100 cilvēku.