Valstī noteikta ārkārtas situācija un arī ieviesta mājsēde. Kā tas iespaidos tautsaimniecību un valsts ekonomiku, kā tas ietekmē darba devējus un pašus darbiniekus un vai ir plānotas arī kādas izmaiņas darba likumdošanā, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro jurists, konsultants darba tiesisko attiecību jautājumos Kaspars Rācenājs un Labklājības ministrijas Darba attiecību un darba aizsardzības politikas departamenta direktora vietniece Ineta Vjakse.

Skaidrojot situāciju, Ineta Vjakse norāda, ka šobrīd nav likumiski noteikts, ka darba devējs var uzteikt darbiniekam darbu tikai tādēļ, ka viņam nav Covid-19 pārslimošanas vai vakcinācijas sertifikāts. Ministru kabinets Iepriekšējā nedēļā ir lēmis izdarīt grozījumus likumā, bet nu tas vēl šobrīd ir procesā. 

"Ministru kabineta rīkojums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu paredz precīzus soļus, kā darba devēja tiesības. Tajā gadījumā, ja darbiniekam līdz noteiktajam datumam, kas šajā gadījumā ir 15. novembris valsts un pašvaldību iestādēs un kapitālsabiedrībās, nav pārslimošanas vakcinēšanās sertifikāta, darba devējam ir tiesības darbinieku atstādināt no darba, bet atstādināšanu ir jānošķir no atbrīvošanas no darba," skaidro Kaspars Rācenājs.

"Atstādināšana ir nevis darba attiecību izbeigšana, bet darba devēja aizliegums darbiniekam atrasties darbā un veikt savus darba pienākumus. Tiesa, jānorāda, ka pa šo laiku darba devējam ir tiesības darbiniekam darba samaksu nemaksāt."

"Šajā gadījumā darbinieks ir neapskaužamā situācijā, jo, no vienas puses, darba pienākumu izpilde viņam ir liegta, atlīdzība par šo laiku viņš nesaņem. Meklēt vai doties uz bezdarbniekiem, lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu, viņš arī nedrīkst, jo bezdarbnieka pabalsta piešķiršana ir tikai tajā gadījumā, ja darba attiecības tiek izbeigtas," turpina Rācenājs. "Un tādējādi darbinieki, kuriem, piemēram, regulārie maksājumi vai iztikas līdzekļi ir minimāli, viņi apstākļu spiesti, jeb šī Ministru kabineta rīkojuma ietvarā ir spiesti vai nu paši doties prom no darba, vai arī lūgt darba devējam, lai šīs darba attiecības tiek izbeigtas."

Tāpat šis Ministru kabineta rīkojums paredz, ka ārkārtējās situācijas laikā darba devējam ir pienākums nodrošināt attālinātā darba iespējas, ja darba specifika to pieļauj. Tas nozīmē, ka darba devējs izvērtē, vai darba pienākumu izpilde ir iespējama attālināti. Ja tā tas ir, viņam ir pienākums darbiniekam radīt attālinātā darba iespējas.