Raidījuma skanēšanas laikā varat sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Līdz 31. janvārim Latvijā reģistrētajiem mazajiem uzņēmumiem ir pieejamas bezmaksas apmācības kiberdrošības un pretpikšķerēšanas jomā, jo, neskatoties uz pēdējo gadu ļoti aktīvajām izglītošanas kampaņām, uz pikšķerēšanas e-pastiem turpina iekrist ievērojams skaits dažādu uzņēmumu darbinieku. Kā noziedznieki iemidzina mūsu modrību un kā pret to cīnīties, raidījumā Kā labāk dzīvot atgādina „Corporate Solutions” biznesa attīstības direktors un apmācību platformas „Cloudstudy” vadītājs Imants Felsbergs, kiberdrošības eksperts Kārlis Apalups un CERT.LV kiberdrošības eksperts Gints Mālkalnietis.

Uz pikšķerēšanu iekrīt 20 - 70 %. Tā trāpa visiem. Uzņēmējiem tās var būt ne tikai "tradicionālās" vēstules no Nigērijas prinčiem, bet arī pavadzīmes, kas pienāk it kā no sadarbības partneriem, bet realitātē ir mainīti bankas rekvizīti.

"Ir vēstules, kas jau noformētas individualizēti, noziedznieki ir ielūkojušies mājaslapā un līdz ar to vēstules saņem viens vai divi cilvēki, arī noformējums mēdz būt atšķirīgs. Līdz ar to dažādas ir iespējas atpazīst krāpniekus. Labi sagatavota vēstule var arī veiksmīgi iziet cauri" analizē Gints Mālkalnietis.

Viņš stāsta, ka redzējis arī vēstules, kuru pamatā ir reāla sarakste, tikai modificēta. Tas var būt aicinājums atvērt kādu failu, atsaucoties uz bijušu darījumu, lai pārskatītu tāmi vai kādu tehnisko risinājumu.

"Šādas iziet cauri ļoti vienkārši, cilvēki zina sadarbības partnerus, atceras, ka pirms pusgada bija objekts, kaut ko darījām, paskatīsimies. Ja runājam par maksājumiem, vienmēr esmu uzsvēris - mācāmies elektroniski parakstītos dokumentus lietot. Vajag atcerēties, ka mums ir šāda aizsargāta sarakstes forma, kur varam digitāli nodrošināt, ka šis dokuments nemainīgs aiziet līdz partnerim un ka viņš spēj identificēt, no kā saņēmis.

Bizness vēlas ļoti skriet, un ar šo skriešanu un nevēlēšanos veltīt divas, piecas minūtes, lai šos elektroniskos sarakstus apstiprinātu, zaudē simtus, tūkstošus. Zaudējumi uz šāda veida kļūmēm, nepārskatot dokumentus, ko vajadzētu pārskatīt, tie ir sešciparu skaitļi Latvijā regulāri," atzīst Gints Mālkalnietis.

Lai arī Latvijas lielā un vidējā biznesa pārstāvji savus darbiniekus šajās jomās izglīto arvien aktīvāk, tomēr šo prasmju testi un lielais Latvijā reģistrēto dažāda veida krāpniecības apjoms digitālā vidē liecina par būtisku zināšanu trūkumu visu nozaru uzņēmumos un visu speciālistu līmeņos.

"Atsaucība mācībām nav pārāk liela," atzīst Imants Felsbergs, "Mācībās vairāk uzsvars ir uz kiberdrošības kultūras veidošanu, jo nav viena konkrēta risinājuma visiem gadījumiem. Darbiniekiem ir jāzina, kā ikdienā rīkoties ar informāciju dažādā formā, arī lietojot sociālos tīklus. Tāpat jāsaprot fiziskās drošības pamatprincipi, ka jāaizver durvis un jāuzliek signalizācija, tāpat ir jāzina, kā strādāt ar e-pastu, uzņēmuma informāciju un jāzina, kā rīkoties, ja notiek jaut kas slikts."