"Primārais meža īpašniekiem ir rūpēties un zināt, kas viņa mežā notiek," atzīst Kristaps Jēkabsons.

Rudens vētras var nodarīt nopietnus postījumus ne tikai jūras krastam un elektropārvades līnijām, bet arī mežiem, kur reālās postījumu sekas var parādīties pēc krietna laika. Latvijā ir 130 tūkstoši privāto meža īpašnieku. Tas nav maz un patiesībā šobrīd visiem šiem cilvēkiem vajadzētu uzmanīgi papētīt, kas viņu mežā notiek, un iespējams, jāveic sakopšanas un ne tikai darbi. Kādi darbi mežā veicami rudenī, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Ziemeļlatvijas mežsaimnieks valdes loceklis Kristaps Jēkabsons un Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" vadošā pētniece mežzinātņu doktore Dagnija Lazdiņa.

Dagnija Lazdiņa norāda, ka mežu ir jāpieskata visu gadu, bet rudenī to izdarīt ir vieglāt, jo, kad ir nobirušas lapas, mežs ir labāk caurredzams un var plānot darbus uz priekšu.

Speciāliste norāda, sakopšana palīdz augt tiem kokiem, kurus grib redzēt pēc daudziem gadiem nākotnes mežā. Tāpēc tie ir jāatbrīvo no apkaŗtējiem kociņiem.

"Ja katrs viens koks mežā jūtas labi, arī visa mežaudze jūtas labi," atzīst Dagnija Lazdiņa.

Tāpat rudenī jāiet mežā un jāveic aizsardzības darbs "atbrīvotajiem kokiem", lai tie kļūtu negaršīgi lielākiem un mazākiem meža zvēriem. tam izmanto preparātus, kas nelabi smaržo vai garšo, tā nav ķīmija vai inde, bet tikai padara koku mazāk pievilcīgu dzīvniekiem apgraušanai.