Septembra pirmā nedēļa pasaulē tiek atzīmēta kā migrēnas atpazīstamības nedēļa. Par migrēnu ir samērā daudz aizspriedumu, ka tās jau tādas galvas sāpes vien ir, ka sievietes aizbildinās, tik traki jau nemaz nav… Bet izrādās, ar šīs slimības atpazīšanu pat ārstiem ir problēmas. Kāpēc tā, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Latvijas Galvassāpju pacientu biedrības vadītāja un migrēnas paciente Līga Alberliņa, galvassāpju ārste, neiroloģe Līga Mekša un P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas galvenā ārste reanimatoloģe, anestezioloģe un algoloģe asociētā profesore Eva Strīķe.

  • Lielākoties ar migrēnu slimo jauni cilvēki, bet viņu dzīves kvalitāte pielīdzinās tiem, kam jau ir dzīvi apdraudošās pataloģijas – asinsvadu slimības, onkoloģija.

Migrēna ir diagnoze, ko var noteikt pēc pacienta stāsta un galvassāpju dienasgrāmatas. Diagnozes uzstādīšanai nav nepieciešami dārgi un smalki izmeklējumi. Ir vajadzīgs laiks, lai ar pacientu runātu, un tā nereti pietrūkst.

  • Ja dzīves kvalitāte ir mazināta jauniem cilvēkiem, tas saistīts ar sociāli ekonomisko slogu, cilvēki nevar iet uz darbu, nevar izvēlēties piemērotu darbu galvassāpju dēļ.
  • Valda uzskats, ka jauniem cilvēkiem jābūt aktīviem, ka galvassāpes ir vājuma pazīme, bieži tas, ka konkrētā pataloģija ir migrēna, tiek palaista garām.
  • Ir sekundārās galvassāpes, kuras izraisa kāds iemesls – galva ir sasista, lietots vairāk alkohola, vai cits. Bet ir galvassāpes bez iemesla un pie šo sāpju grupas pieder arī migrēna.
  • Migrēna ir īpaši spēcīgas galvassāpes, kas izraisa darba nespēju sevišķi jauniem cilvēkiem.
  • Migrēnas rašanās iemesli var būt dažādi un grūti to ir atpazīt, jo var mīties ar saspringuma veida galvassāpēm. Migrēna cilvēkam signalizē, ka darījis kaut ko par daudz – pārslogojis sevi, par daudz sportojis, par daudz strādājis, maz gulējis, kāds ēdiens par daudz apēsts.
  • Ja cilvēkam diagnosticē migrēnu, līdzēt var ne tikai farmakoloģija. Nozīmīgs faktors dzīves veids, cilvēkam ir jābūt atbildīgam un uzņēmīgam, lai ar dzīvesveida paradumu izmainīšanu nonāktu līdz tam, ka mazinātu migrēnu. Nedrīkst pārpūlēties, daudz laika jāpavada ārā, regulāri iet gulēt noteiktā laikā, izslēdz no ēdienkartes produktus, kas var būt migrēnas izraisītāji.
  • Sabiedrībā trūkts informācijas, ir pārliecība, ka galvassāpēm īpaši nevajag pievērst uzmanību, ir jāstrādā, izglītojot sabiedrību kopumā.
  • Bieži cilvēks darba vietā noklusē, ka ir migrēna, baidoties, ka viņu nesapratīs.
  • Sāktas aktivitātes, lai migrēnas medikamentus iekļautu kompensējamo zāļu sarakstā.