Raidījuma skanēšanas laikā variet sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta „BIOR” pētnieki veikuši aprēķinus, kas palīdzētu izveidot iztikas minimuma pārtikas grozā iekļaujamu produktu sarakstu, kā arī izveidojuši ēdienkartes, kurām būtu jānodrošina Latvijas iedzīvotāju primārās vajadzības. Kas tad iekļauts šādās ēdienkartēs un kāpēc tajās nav, piemēram, desas, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot.

Labklājības ministrijas Sociālās iekļaušanas politikas departamenta direktore Elīna Celmiņa raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro, ka iztikas minimuma grozu Latvijā rēķināja līdz 2013. nogalei. Tagad top jauns iztikas minimumu grozs. Tam ir divas daļas - pārtikas un nepārtikas.

"Pārtikas grozs ir izstrādāts, balstoties uz veselīga uztura vadlīnijām, lai nodrošinātu zinātnieku ieteikto kaloriju, minerālvielu un vitamīnu daudzumu, un vienlaikus, lai produktu klāsts būtu tāds, lai nodrošinātu pietiekami dažādu ēdienkarti un patiešām arī var gatavot," norāda Celmiņa.

Ir arī izstrādātas konkrētas pārtikas kartes, lai parādītu, ka ar šo komplektu var gatavot un nodrošināt nepieciešamo uzturvielu daudzumu.

Zinātniskā institūta BIOR vecākā eksperte, uztura speciāliste Inese Siksna atzīst, ka izstrādājot pārtikas grozu Latvijā, pētnieki vispirms iepazinās ar ārvalstu pieredzi pārtikas groza veidošanā. Secinājums: pamatā visi izmanto nacionālos veselīga uztura ieteikumus. Arī Latvijā Veselības ministrijas mājaslapā var iepazīties ar šiem datiem.

"Tas arī bija par pamatu, kā šo ēdienkarti veidojām. Grūtības, ka ēdienkarti vajag izveidot tādu, ka var pagatavot un paēst, un cilvēks nejūtas galīgi nelaimīgs," norāda Siksna. "Kādam varbūt liekas, paskatoties uz pārtikas grozu, ka tur nekā nav, bet saliekot produktus ēdienkartē, katru dienu trīs pamatmaltītes un divas uzkodu maltītes var nodrošināt."

Grozs nav neapstrīdams kanons un arī piedāvātā ēdienkarte, jo atšķiras, cik cilvēks intensīvi strādā, vecums, dzimums. Šobrīd Labklājības ministrijas aprēķini rāda, ka dienā pārtikas grozam varētu tērēt 5 eiro, mēneša vērtība – 145 eiro. Summa vēl var mainīties.

“Bet mūsu izvēli ietekmē gaume, vēlmes un mēs novirzāmies no dotā lieluma,” vērtē Celmiņa.

Aprēķinātā summa daļai sabiedrības ir liela, citiem tā var šķist pārāk maza.

Rīgas Stradiņa Universitātes docētāja, sertificēta uztura speciāliste Eva Kataja vērtē pārtikas grozā iekļautos produktus un piedāvātas receptes.