Raidījuma skanēšanas laikā varat sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Kā izvairīties no pārslodzes darba vidē, kā efektīvi plānot laiku un kā motivēt sevi, atgriežoties darba rutīnā pēc atvaļinājuma, par šiem jautājumiem diskutējam ar profesionāļiem raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) doktorante un RTU personālnodaļas vadītāja Zane Rostoka, Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš un starptautiskā personāla atlases uzņēmuma „Talentor” partnere un vecākā konsultante Gunita Smirnova.

Zane Rostoka atklāj, ka pavasarī ir veikts pētījums četrās valstīs Latvijā, Īrijā, Vācijā un Spānijā, aptaujājot darbiniekus, kas viņiem rada stresu darbā. Rezultāti ir līdzīgi visās valstīs. Pirmā vietā darba procesa nesakārtotība, kas varētu būt arī viens no iemesliem, kāpēc cilvēki nevēlas atgriezties darbā pēc atvaļinājuma. Tāpat stresu rada daudzu darba uzdevumu veikšana vienlaicīgi, kā arī digitalizācija, ka neprotam dzīvot informācijas pārbagātā laikmetā un netiekam līdzi tam, ko jaunās tehnoloģijas prasa.

Tāpēc ir iecerēts izstrādāt digitālu rīku, kas palīdzēs novērtēt cilvēkam, kas viņam darbā rada stresu. Kad to sapratīs, tad būs pieejami citi rīki, kā ar to strādāt.

Stresa sekas var būt dažādas, katram tās var izpausties citādi, viena reaģēs sirds, otram – kuņģis, trešam – āda. Sliktais stress rodas, ka ja prasa no darbinieka vairāk, nekā cilvēks var, grib un spēj. Svarīgi ir pienākumus izskaidrot un pamācīt, tāpat svarīgi apzināties, ka stress ir, ka ir par daudz to faktoru, kas tur cilvēku stresā un izprast katram pašam faktorus, kas tur stresā.

Katram jāizvērtē, kā es savu darbu daru. Svarīgi prast sakārtot savu dienu un pašam sevi vadīt, tā ir liela iekšējā saņemšanās. To var iemācīties ar dažādiem laika plānošanas instrumentiem. Bet mācības un grāmatas nav galvenais, tas ir stāsts par savu ieradumu maiņu un dzīves stila maiņu.

Stress nešķiro pēc vecuma, tika izpausme un reakcija ir atšķirīga. Var pastrīdēties, kam vairāk ir izdegšanas sindroms – jaunākiem vai vecākiem.