Multiplā skleroze ir slimība, kas biežāk raksturīga jauniem cilvēkiem un to raksturo dažādas pazīmes. Kā tās laikus pamanīt, lai multiplo sklerozi varētu efektīvi ārstēt, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot.

Rīgas Austrumu universitātes klīniskās slimnīcas multiplās sklerozes vienības ārste, neiroloģe Sandra Svilpe skaidro, ka multiplā skleroze ir nervu sistēmas saslimšana, kuras gadījumā tiek bojātas galvas smadzenes. Imūnā sistēma veido šūnas, kas nonāk nervus sistēmā un rada bojājumus smadzenēs un tādējādi ir zonas smadzenēs, kas nedarbojas. Atkarībā, kurā vietā ir bojājums, pacients izjūt kādus simptomus.

"Kāpēc tā notiek, ārsti precīzi nevar atbildēt, vienotas skaidras idejas, kāpēc kādam parādās multiplā skleroze, nav. Tāpēc nav tik vienkārši to apkarot, izārstēt un palaist cilvēku  brīvu no slimības," atzīst ārste.

Sandra Svilpe norāda, ka Latvijā ir vairāk nekā 2000 šīs slimības pacientu un viņu kļūst arvien vairāk. Biežāk tā ir gados jaunu pacientu slimība, 20 – 30 gadus veciem cilvēkiem biežāk to konstatē. Viens no galvenajiem ieročiem izmeklēšanā ir magnētiskā rezonanse.

Stāstot par slimības simptomiem, pieredzē dalās Latvijas Multiplās Sklerozes asociācijas valdes priekšsēdētāja Ineta Osipoviča.

"Es ilgi nesapratu. Viens no pirmajiem simptomiem man bija tāda kā migla acīs, es domāju, ka varētu būt pārstrādājusies darbā. Tad man bija, ka es biju nogurusi no rīta un vakarā, vai tas pavasaris vai rudens. Domāju, pavasara nogurums, rudens nogurums. Visu laiku atradu kādu izskaidrojumu. Tad es sāku ģībt, izdomāju, ka bija ceturtā prognoze, varbūt pārpūlējusies. Visu mēģināja izskaidrot kaut kā citādi," stāsta Ineta Osipoviča. "Kad jutu, ka nevaru paiet, kājas "paliek mīkstas,  nevaru lāga nostāvēt kājās, sapratu, ka galīgi kaut kas nav riktīgi. Vērsos pie ārsta."

Kad slimību konstatēja Inetai Osipovičai bija 25 gadi. Viņa neslēpj, ka toreiz šķitis - dzīve beigusies.

"Saproti, ka dzīve nebeidzas, ieliek savas korekcijas - drusku citā tempā," bilst Ineta Osipoviča.

Viņa atzīst, ka ir paklausīga paciente un noteikti ir jāieklausās savā ķermenī, ko vari, ko ne. Bet nav vienas receptes, ko ieteikt citiem, pašai svarīgi nepārforsēt ar fiziskām aktivitātēm, ne ko citu.

Sandra Svilpe piekrīt, ka simptomi katram pacientam ir ļoti atšķirīgi un bieži pacienti cenšas tos norakstīt uz ko citu, līdzīgi kā stāstīja Ineta.

"Jušanas traucējumi ir viens no biežākajiem simptomiem, ar ko šī slimība var sākties, var būt redzes traucējumi, kad pēkšņi pazūd redze ar vienu aci, ir migla acu priekšā. Var uznākt galvas reiboņi, līdzsvara traucējumi. Varbūt paliek vājāka roka vai kāja. Lielākadaļa neiroloģisko slimību izpaužas ar šiem simptomiem, bet multiplās sklerozes gadījumā tas nenotiek dažu minūšu laikā kā pie insulta. Simptomi var attīstīties dienas, divu laikā pakāpeniski. Saglabājas ilgāk par 24 stundām," skaidro Sandra Svilpe.

Biežākā slimības forma ir, kas noris ar simptomu paasinājumiem un tad ir miera periods, kas varbūt gadu, pat trīs. Tā gadu no gada jūtas labi, nejūt nekādus simptomus, gadiem ejot, bet tas ir ļoti individuāli, nonāk pie situācijas, ka ir paasinājumi, bet simptoms tik labi pēc tam neatiet.

Vēl slimībai progresējot, paasinājumu vairs nav, bet mazinās attālums, ko var noiet, mazinās spēks kājās, kas neatjaunojas. Šo pacientu ārstēšanā mērķis ir samazināt paasinājumu biežumu, lai attālinātu mirkli, kad sākas pakāpeniska augšupejoša līkne, kur arī terapijas iespējas ir mazākas.

Mazāk sastopama forma, kas ir vēl viltīgāka, jo simptomi pakāpeniski lēnām progresē. Cilvēks var pat var nemanīt simptomus, jo nav paasinājumu, ir pakāpeniska progresija no slimības sākuma. Medikamenti, ko var piedāvāt ir mazāk. Ar šo formu ir grūtāk cīnīties, bet arī šī forma ir retāka.