20.martā atzīmē Pasaules mutes veselības dienu. Kāda situācija ir Latvijā šajā veselības jomā un kāpēc joprojām nākas runāt par iedzīvotāju mutes dobuma kopšanas paradumiem un veidiem, kā tos mainīt, spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot.

"Ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē cilvēku mutes veselības stāvoklis nav ideāls un tas ir normāli, ka nesasniegsim ideālu situāciju, ka cilvēku mutes būs pavisam veselas," atzīst Rīgas Stradiņa universitātes zobārstniecības speciāliste, Latvijas Periodontoloģijas asociācijas prezidente Una Stāmere. "Šobrīd pasaulē notiek nopietni centieni informēt sabiedrību par mutes veselības jautājumiem, jo mute nav atdalāma no pārējā organisma un arvien vairāk pētījumu apstiprina, ka mutes veselība, precīzāk, mutes slimības apdraud cilvēka vispārējo veselību. Ir konkrēti pierādījumi saistībā ar sirds asinsvadu slimībā, paaugstinātu infarkta risku, cukura diabēta saistību ar periodontītu."

Ārste skaidro, ka nepietiek, ka medicīnas speciālisti strādā ar katru pacientu individuāli, jo priekšstats, kas valda sabiedrībā, ir balstīts bieži uz novecojušiem mītiem. Jaunākā zinātniskā informācija nesasniedz cilvēkus tik ātri, kā mēs vēlētos Tas var prasīt daudzas desmitgades, kamēr kāds mūsdienu zinātnisks priekšstats, ko saprot ārsti, nonāk visas sabiedrības apziņā.

Mediju laikmetā ir iespēja uzrunāt plašāk un vairāk, ne tikai individuāli.

Jārunā par iemesliem, kāpēc slimības rodas, ne tikai par sekām, ko ar to darīt. Rūpēties un nepieļaut slimību veidošanos.

Mutes dobums nav tikai zobi. Galvenās problēmas, runājot par mutes dobuma veselību, ir zobu kariess (caurumi), periodontīts (smaganu jeb zobu balstaudu slimības).

Zobu higiēniste Solvita Šuriņa skaidro, ka RSU Zobārstniecības fakultātes studenti tulko un sociālajos tīklos izplata materiālus mutes veselības veicināšanai, tā būs pieejama gan Instagram, gan Facebook.