Raidījuma skanēšanas laikā variet sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.


Agresīva braukšana ir problēma Latvijā, to apliecina speciālisti raidījumā Kā labāk dzīvot, to parāda arī 2019. gadā veikts pētījums. Cieņa pret sevi un citiem var izglābt dzīvību. Kas notiek, ja emocijas ņem virsroku, atrodoties pie auto stūres, kāpēc joprojām ir sastopama agresīva braukšana un kādas tam var būt sekas?

Ceļu satiksmes drošības dienesta Kvalifikācijas departamenta vadītājs Juris Teteris iepazīstina ar pētījumu, ko 2019.gadā veica CSDD par to, kā satiksmes dalībnieki ceļu satiksmē un attiecas pret noteikumiem.

Pētījums apliecina, ka vairāk nekā 90% vadītāju uzskata, ka agresīva braukšana ir problēma Latvijā, katrs trešais zina cilvēku, kas cietis avārijā saistībā ar agresīvu braukšanu.

Pētījums parādīja, ka lielākoties raksturīga agresīva braukšana ir vīriešiem vecumā līdz 35 gadiem, kuriem attiecību jautājums neliekas svarīgs, vairāk tendēti uz sevi, savu mērķu sasniegšanu, mazāk ņem vērā citus cilvēkus.

Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieka pienākumu izpildītājs Juris Jančevskis stāsta par nesen aizsākto drošības kampaņu pret agresīvu braukšanu pie stūres, par šādas rīcības motīviem, kā arī tās radītajām sekām. Kampaņas mērķis bija pievērst uzmanību tam, ka agresīvas braukšanas sekas var būt negadījums ar cietušajiem un arī bojā gājušajiem. Mērķauditorija jaunie vadītāji vecumā līdz 34, kuriem braukšanas pieredze nav tik liela.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta ārsta palīgs, ārkārtas situāciju gatavības nodrošinājuma nodaļas vadītājs Juris Raudavs norāda, ka agresīva braukšanā ir tas, kas var izraisīt ceļu satiksmes negadījumus bēdīgām sekām. Viņš min, ka agresīva braukšana bieži saistīta ar pārgalvību, arī alkohola lietošanu un tā rezultātā cieš gan pasažieri, gan paši vadītāji.

Teteris uzskata, ka drošības kampaņām, kas atgādina par agresīvu braukšanu jābūt regulārām, tāpāt kā kampaņām, kas atgādina par drošības jostu lietošanu.

Raudavs min, ka risinājums agresīvas braukšanas mazināšanai ir braukt prātīgi un domāt par līdzcilvēkiem. Arī pasažieriem vajadzētu uzrunāt vadītāju, ja mana, ka viņš sāk agresīvi rīkoties pie stūres. Svarīgas arī izglītojošās kampaņas, viss kopumā dos rezultātus.

Jančevskis atzīst, ka daudzi nezina, kas veido agresīvu braukšanu. Klasiska agresīva braukšana ir tas, ka vadītājs vienlaicīgi pārkāpj vairākas ceļu satiksmes noteikumu prasības, ignorē citus dalībniekus vai rada traucējumus kopējai satiksmes plūsmai. Bieži agresīvu braukšanu rada steiga.

Drošas braukšanas skolas vadītājs un autosportists Jānis Vanks aicina cienīt citam citu uz ceļa un censties mainīt, pirmām kārtām, savu rīcību uz labo pusi.

“Izdarām labo lietu vienu, divas trīs reizes, tad tas būs jau kā pieradums. Citi redzsēs, ka jūs to dariet un varbūt sāks kopēt. Pēc tam būs laba un forša sajūta,” aicina Jānis Vanks un adrenalīnu ķert mudina vietās, kur to drīkst darīt, - trasē.

Arī Jančevskis aicina ievērot noteikumus, cienīt sevi un citus satiksmes dalībniekus, ka arī ievērot saukli: “Braukt pēc noteikumiem ir stilīgi!”