Raidījuma skanēšanas laikā varat sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.
Neiecietībai pret citas rases, tautības, reliģijas pārstāvjiem, pret citādajiem nav tikai lokāls raksturs, tā ir pasaules mēroga problēma. Kā izpaužas rasisms mūsdienu sabiedrībā un kā ar to cīnīties, vērtējam raidījumā Kā labāk dzīvot. Sarunājas Domeniko Graciozo, gvatemalietis, kurš Latvijā dzīvo jau vairāk nekā 15 gadus, Lingita Lina Bopulu, latviešu valodas skolotāja, pasniedzēja, kura nāk no jauktas ģimenes, kurā mamma ir no Latvijas, bet tēvs ir no Kongo, un meksikānis Havjers Garsija.
Lingita Lina Bopulu ir baušķeniece un bieži saņem jautājumu - cik ilgi tu dzīvo Latvijā; no kurienes tu esi atbraukusi?
"Un tad es parasti mēdzu jokot - es esmu no Bauskas. Tā jau arī ir, ja man Rīgā jautā, no kurienes esmu atbraukusi, esmu atbraukusi no Bauskas. Tagad jau es dzīvoju un strādāju Rīgā, bet dzimusi un augusi esmu Bauskā," par sevi stāsta Lingita Lina Bopulu.
"Šobrīd esmu latviešu valodas skolotāja, gan ar bērniem skolā strādāju, gan arī ar pieaugušajiem dažādos valodu mācību centros, mācu latviešu valodu pārsvarā ārvalstu bērniem un arī pieaugušajiem, kuri nāk no dažādām valstīm. Man ir studenti no Baltkrievijas, Indijas, Vācijas, Polijas, Sīrijas, Vjetnamas un dažnedažādām valstīm. Un arī mans mērķis ir gan palīdzēt apgūt valodu, gan ieinteresēt par valodu un kultūru, gan arī emocionāli kaut kādā ziņā palīdzēt, jo es diemžēl zinu, kā tas ir, ka dažreiz varbūt cilvēki tevi negrib pieņemt kā savējo," atklāj Lingita Lina Bopulu.
"Tā ir savā ziņā mana lielākā problēma, jo es arī esmu vienmēr centusies būt latviskāka par latvisku, varbūt arī tāpēc, ka man vienkārši ir bijis jāpierāda.
Mans bakalaura grāds ir baltu filoloģijā, maģistra grāds - komunikācijas zinātnē, tomēr es arī cenšos runāt par latviešu valodu, piedalos dažādās konferencēs pasaulē. Esmu arī bijusi Amerikā un arī strādājusi ar diasporu dažādās valstīs, jo man ir svarīgi arī kaut kādā ziņā pierādīt, ka es esmu latviete, jo patiesībā man nav citas dzimtenes. Citreiz cilvēki saka: brauc uz savām mājām, bet es pirmo reizi sava tēva dzimtenē biju 19 gadu vecumā. Bieži vien cilvēki teica pirms tam - brauc uz savām mājām, un man bija tāds - uz Bausku? Tikai stundu 10 no Rīgas ar autobusu! Tā es smējos. Es esmu no Bauskas."
Ja reizēm ir situācijas, ka cilvēki saka - brauc mājās, tad ir jāizkopj kaut kādi aizsardzības mehānismi, stratēģijas, kā reaģēt, jo tas ir saistīts ar nezināšanu un neizpratni, visticamāk.
"Es ļoti bieži reaģēju ar kādu joku, kā jau es minēju, ka manas mājas ir Bauskā. Man arī citreiz ir jautāts, man šķiet, ka tas bija pagājušā gadā par Lieldienām. Man jautāja, vai manā kultūra svin Lieldienas? Es ar joku atbildu, protams, ka svin un es krāsoju olas, stāstu par visām latviešu tradīcijām. Cilvēkus pretī - tiešām? Es saku - jā! Un tiešām jūsu kultūrā tā ir? Es saku - jā, manā latviešu kultūrā tā ir. Cilvēks pretī - kā latviešu kultūrā?
Es domāju, ka šeit arī varbūt ir tā atšķirība manā personīgajā pieredzē, tā kā esmu dzimusi šeit, es tiešām arī uzskatu sevi par latvieti, kā daļu no šīs sabiedrības, un ja man kāds saka - brauc mājās un jautā par manu kultūru, es arī atbildu par latviešu kultūru, jo tā arī ir mana kultūra," atzīst Lingita Lina Bopulu. "Es par tēva kultūru diemžēl zinu ļoti maz, jo tēvs aizbrauca uz dzimteni, kad man bija divarpus gadu, līdz ar to es tā arī uzskatu un arī atbildu par Latviju, par latviešu valodu, latviešu kultūru."
Lingita Lina Bopulu ir studējusi arī Itālijā, Amerikā, Zviedrijā, un arī šajās zemēs, ja kāds jautā, no kurienes viņa ir, atbild - no Latvijas.
"Ja man saka - brauc mājās, mana pirmā doma ir, ka man jābrauc uz Latviju, nevis uz kādu citu vietu. Tādā brīdī es neuztveru to personīgi, ja man pasaka - tu neesi itāliete. Jā, es neesmu itāliete, jo esmu latviete. Ja man kāds Latvijā pasaka, ka tu neesi latviete, tomēr es to uztveru diezgan personīgi, jo man nav nevienas citas dzimtenes," bilst Lingita Lina Bopulu.
"Varbūt tas ir mīnuss vai citreiz arī pluss, ka tiešām man to atšķirību var redzēt. Tā kā mans tētis ir pavisam tumšas ādas krāsas un mamma ir ļoti gaiša, tas es esmu, kā saku, saulaini brūna pa vidu. Bet nereti kāds mani nosauc par melno un citādos ne pārāk jaukos vārdos. (..) Es esmu šeit dzimusi un augusi, un ja man kāds pasaka, ka neesmu, tad protams, man sāp par to sirds. Ja man kāds Itālijā pasaka, ka es neesmu itāliete, protams, ka tas varbūt kaut kā nav patīkami, bet jā, es neesmu itāliete, jo esmu latviete. Un ja man kāds jebkurā citā valstī jautā, no kurienes es esmu, es saku, ka esmu no Latvijas. Ja man Latvijā kāds jautā, no kurienes esmu, saku, ka esmu no Bauskas, un tad man patīk skatīties cilvēku reakciju."
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Komentāri (8)
Nu nerunājot par MI un sociālo mediju koloniālismu
Ņemsim Āfriku. Neviena Eiropa ne pirms, ne pēc , ne arī vergu tirdzniecības laikā nav tik daudz afrikāņu nogalinājuši kā paši afrikāņi savos miljonīgajos genocīdos. Tas ir cieti - pēti informāciju pats.
Kas vergus eiropiešiem Āfrikā ķēra un PĀRDEVA? ! Tie paši afrikāņi un viņu draugi arābi. Nu būtu jauki aizlidot uz Zanzibāru, tur smukas smilšainas pludmales , bet tur ir pilns ar cietumiem , kuros arābi un afrikāņi turēja vergus, kurus pārdot eiropiešiem , kad to kuģis ieradīsies.
Vai koloniālās valstis no eiropiešiem nepārņēma izglītības, kultūras, tehnoloģiju attīstības u.c. sasniegumus?
Vai šodien Āfrika nepārdodas Ķīnai par stikla pērlītēm?
Vai Eiropa, ES nemaksā visām bijušajām kolonijām miljardus -tāpat - vispārējāi attīstībai?
Vēl es pilsoni domāju, ka tu esi perfekts latvietis - nīdētājs, ka visi citi vainīgi, bet sevi neesi gatavs vērtēt.
Un globālisms - es nedomāju, ka tas ir tikai koloniālisma rezultāts. Tā ir vispārējā cilvēces attistiba un nespēja to virzīt gudrākākās, taisnīgākās sliedēs.
Kamēr es esmu piedzīvojusi rasismu vai atklātu naidu un necieņu arī no citas ādas krāsas cilvēkiem tepat Rīgā. Ārzemēs daudz biežāk. Piemēram, eju pa ietvi, man pretī nāk "mūris" - trīs vai četri tumāšadaini puiši. Es apstājos gaidot, ka viņi pašķirsies un palaidīs mani, bet nē, viņi brutāli mani pagrūda nost no ietves. Es paliku mēma. Es nespēju neko pat pateikt. Un tā nav tāda vienīgā reize.
Galerija Centrs veikalā "dāmas" musulmaņu drēbes mani tieši tāpat - burtiski pagrūda malā , sak, nemaisies pa kājām.
Varbūt runa vairāk ir par kultūras nevis rases atškirībam, bet tad jautājums vai latviešiem pārmet rasismu vai trulu snobismu.
Jebkurā gadījumā, jautājums ir skatīts ļoti šauri
---Ir liela varbūtība, ka notiks netiešais karš starp Ķīnu un Štatiem. Mēs automātiski būsim amerikāņu pusē. Jautājums, kā mēs tad izturēsimies pret mongoloīdu rasi?
nacas redzet ka bolt autovadītājs rīgā pie sarkanās gaismas uz gājēju pārejas ar kaucosam bremzēm apstājas 0,5m no meitenes, jo izrādās k)- ne Indija ne Pakistana nestajas pie gājēju parejam.
bija dokumentala filma par kremļa begliem serbijā kur 3000000 tukstosi izveidojuši savu geto un serbi jūtas ka 2.skiras cioveki jo dzivoklu cenas ir kapušas 3 reizes.
Danija ir likums kas aizliedz kopienas kuras danu ir mazak par 70%. Vai dani ir rasisti
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X