Dažu saslimšanu savlaicīga atklāšana ir galvenais profilakses stūrakmens. Kā neriskēt ar dzīvību un parūpēties par onkoloģisko saslimšanu laicīgu diagnosticēšanu un efektīvu ārstēšanu saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. ģimenes ārste, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) docente Sandra Gintere, ginekoloģe, koloskopijas speciāliste Kristīne Pčolkina, ķirurgs, proktologs un RSU asociētais profesors Andris Gardovskis, Nacionālā veselības dienesta Ārstniecības pakalpojumu departamenta direktora vietnieka p.i. Līga Gaigala.

Slimību profilakses un kontroles centrs uzsācis informatīvo kampaņu „Neriskē ar ieguldīto!”, ar mērķi iedzīvotājiem veidot izpratni par vēža savlaicīgas atklāšanas programmas jeb vēža skrīninga būtību un ieguvumiem, kā arī motivēt veikt vēža skrīningu.

Ir jāmīl sevi un vajag atrast laiku savai veselībai un dzīves kvalitātei. Katram ir savi iemesli, lai dzīvotu un dzīvotu kvalitatīvi, atgādina raidījuma viesi. Nav zelta tabletītes, kas izārstēs vai paglābs, tikai agrīna diagnostika nodrošina labus rezultātus.

No 2009.gada Latvijā tiek organizēta vēža savlaicīgas atklāšanas programma, kas ietver valsts apmaksātas krūts, dzemdes kakla un zarnu vēža profilaktiskās pārbaudes. Šie izmeklējumi sniedz iespēju regulāri pārliecināties par savu veselības stāvokli, laicīgi atklāt priekšvēža stāvokļus vai onkoloģisku slimību agrīnā stadijā, turklāt konkrētās vecuma grupās izmeklējumus apmaksā valsts, un par tām nav jāmaksā pacienta iemaksa.

Iedzīvotāju atsaucība veikt šos izmeklējumus pieaug, tomēr dzemdes kakla skrīningu veic 47% no uzaicinātajiem, krūts vēža – 46%, zarnu skrīningu veic 13,6 % no uzaicinātajiem.

Nevajadzētu atlikt lēmumu veikt izmeklējumu. Pārbaudes veikšana nenozīmē, ka ir atklāta onkoloģija. Pārbaudes var atklāj izmaiņas, kas ir rādītājs, ka cilvēks jānosūta uz padziļinātu veselības pārbaudi. Skrīnings nav tilai vēža diagnostika, tā var konstatēt arī citas saslimšanas.