Raidījuma skanēšanas laikā variet sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Pēdējo divu gadu notikumi pasaulē un Latvijā ir atstājuši milzu ietekmi arī uz latviešu valodu. Par būtiskākajām izmaiņām, ko pieņemam, ko „ravējam”, saruna raidījumā Kā labāk dzīvot ar filoloģijas doktori, valodnieci Diti Liepu un Latvijas Universitātes profesoru, valodnieku un tulkotāju Andreju Veisbergu.

"Politiski latviešu valoda ir beidzot nonākusi tajā situācijā, kādu valodnieki ir prasījuši kopš 90. gadiem," atzīst Andrejs Veisbergs, raksturojot situāciju šobrīd. "Ir pieņemti visi likumi, ir latviešu valodas pozīcijas nostiprinātas tieši tā, kā mēs runājām jau 1998. gadā, kad bija Valodas likuma izstrāde un skolu programmas. Politiskajā līmenī beidzot viss ir savests kārtībā."

Andrejs Veisbergs uzskata, ka angļu valoda šobrīd rada anarhiju latviešu valodā, Dite Liepa vērtē, ka pašreizējā situācija rada zināmas pārmaiņas, kas notikušas arī Ukrainas kara ietekmē. 

"Ļoti plašs, pārspīlēts, bet zināmā mērā arī attaisnojams sarunvalodas lietojums, kas sākās ar spārnoto saukli, kad bija jāsūta Krievijas karakuģis. Ienākusi arī militāra leksika, kara valoda, kas iepriekš nebija, par kuru runājām tikai atmiņās, domājot par Otro pasaules karu, arī mežabrāļu cīņām," norāda Dite Liepa.

Daudzās ukraiņu autoru publikācijas Latvijas plašsaziņas līdzekļos parāda valodu no citas puses, no skarbās realitātes, no kara puses.

"Ne velti plašsaziņas līdzekļos teica, ka vienā dienā Covid tematiku nomainīja kara tematika. Šie divi gadi ir bijuši ļoti trauksmaini, un šie divi globāli satricinājumi ietekmējuši arī valodas lietojumu," uzskata Dite Liepa.

Andrejs Veisbergs piekrīt, ka cilvēki savā valodas izteiksmē ir kļuvuši rupjāki, bet tāda ir situācija šobrīd. Arī par Šveika tulkojumu 20.-30. gados teica, ka tas ir rupjš un ar krievu slengu. Bet kara laikā cilvēki lamājas.

"Mēs nevaram kontrolēt to, kas notiek sociālajos tīklos un privātajā saziņā, mazliet vajadzētu to bremzēt formālajā saziņā," uzskata Andrejs Veisbergs.

"Ja visi citi ieroči ir par vājiem, talkā nāk sašutums, agresija, lingvistiskā agresivitāte, kas dažkārt tiek mērīta ar dažādiem indeksiem," pievienojas Dite Liepa. "Patlaban ir aktīvs pārmaiņu laiks un pārmaiņas var novērot arī valodā."

Arī vēlēšanu sakarā šis rudens ir ļoti dāsns.

"Kad tuvojas kārtējās Saeimas vai pašvaldību vēlēšanās, atkal ir par ko spriest un runāt. Gan partiju vēlēšanu programmas, gan jauni saukļi un kā tos saprast un vērtēt. Ir arī tāds pavērsiens šoruden, ļoti krāšņs, ražas laiks arī valodā," vērtē Dite Liepa.