Šobrīd visi planētas iedzīvotāji ir sadalīti sešās paaudžu grupās, no kurām četras ir aktīvas darba tirgū. Visu četru aktīvo paaudžu pārstāvji var satikties vienā darba kolektīvā. Vai un kā dažāda vecuma kolēģi spēj sadarboties, veidot vienotu darba kolektīvu, raidījumā Kā labāk dzīvot vērtē mobilo sakaru operatora „Bite” personāla attīstības vadītāja Laura Pļavniece, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Gerontoloģijas klīnikas vadītājs profesors Jānis Zaļkalns un „If Apdrošināšana” personāla daļas vadītāja Žanna Upeniece.

„Iespējams, ka senioru paaudze ir atbildīgāka, bet arī jauni cilvēki ir atbildīgi," vērtē raidījuma viesi. Uzņēmumā ir definēt noteikumus, ko arī visi pieņem. Būs arī lietas, ko jaunais zinās labāk par to, kurš strādā gadiem.

"If Apdrošināšana” veikusi pētījumu Baltijas valstīs, aptaujājot cilvēkus darbspējīgā vecumā dažādas profesijas, ar dažādu izglītības un ienākumu līmenis, jautājot, ko uzskata par normālu darbu?

„Paaudžu kontekstā neatkarīgi no vecuma būtiskās lietas ir vienādas – svarīgi saņemt atbilstošu atalgojumu, svarīgs ir mikroklimats, forši kolēģi, saprotošs vadītājs. Tas attiecas uz visiem vecumiem, pēc tā cilvēki tiecas,” norāda Žanna Upeniece.

Viena atšķirība paaudžu kontekstā: Jo cilvēki kļūst vecāki, jo vairāk ilgojas pēc vadītāja, kas spēj uzklausīt dažādus viedokļus. Jaunajiem tas mazāk svarīgi.

"Skatāmies un vēlamies, lai vairāk strādāt nāktu nobriedušās paaudzes pārstāvji. (..) Cilvēki ar lielāku pieredzi dod daudz lielāku labumu uzņēmumam, nevar visi būt „mileniāļi”,” atklāj Laura Pļavniece. „Katra paaudze nāk ar savu devumu. Ja „mileniāļi” ir neatkarīgāki un cenšas sevi pierādīt, tad vecākās paaudzes stabilitāte un darba ētika ir daudz augstāka. Viens no otra mācās.”

Jānis Zaļkalns uzskata, ka nevajag domāt par ķiniešiem vai ukraiņiem kā viesstrādniekiem, bet vispirms jātiek skaidrībā pašu mājās, jo seniori ir neizmantots resurss.

"Ir jāveido kārtīga datu bāze par cilvēkiem, kuri sasnieguši vai sasniegs pensijas vecumu. Tālāk par profesijām un kompetencēm. Vajag skatīties, lai katrs potenciālais darba tirgus dalībnieks identificē savas neatbilstības un trūkumus. Valstij jābūt ienteresētai sagādāt šīs paaudzes cilvēkiem iespēju papildināt zināšanas, lai būtu konkurētspējīgi," vērtē Jānis Zaļkalns.