Raidījuma skanēšanas laikā variet sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.


Vai pandēmijas laiks un karš Ukrainā ir ietekmējis cilvēku domāšanu, domājot par savu nākotni? Vai krīzes un nelaimes mums liek vairāk pievērsties dzīvības apdrošināšanai un juridisku lietu sakārtošanai, piemēram, mantojuma vai laulību līgumu, pilnvaru un citu juridisku dokumentu sakārtošanai, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abašins un Latvijas zvērinātu notāru padomes locekle, zvērināta notāre Rīgā Ilze Metuzāle.

Ilze Metuzāle atzīst, ka pandēmija un karš Ukrainā ir ietekmējis cilvēku paradumus un šobrīd pie notāriem cilvēki vairāk nāk sakārtot dokumentus.

"Tas liecina par dažādiem aspektiem," vērtē Ilze Metuzāle un šos aspektus dala trīs grupās.

Pirmā grupa būtu dokumentu sakārtošana par īpašumiem, kas ilgstoši nav bijuši sakārtoti. "Tam vairāk iemesls ir pandēmija, nekā notikumi Ukrainā un pasaulē, jo ir bijis brīvāks laiks, ir bijis brīdis atvērt dokumentu mapes un saprast, ka tur varbūt kaut kas nav līdz galam nav [kārtībā]," norāda Ilze Metuzāle. "tie var būt īpašumi, kas nav ierakstīti zemes grāmatā, tās var būt ēkas un būves, kas nav nodotas ekspluatācijā, tagad ir laiks tam pievērsties. Vai tieši pretēji laika zoba nograuztas un tagad no reģistriem jāizņem. Tās bieži ir arī dāvanas bērniem, mazbērniem, kaut viņi jau sen dzīvo konkrētos īpašumos, tikai papīri nav bijuši līdz galam nodarīti."

Mantojuma lietu skaits ir stipri pieaudzis.

Otrs bloks – "dokumenti katram gadījumam", ja kaut kas atgadās ar pašu vai veselību.

"Trešā grupa ir visnopietnākā, kur īpaši kara sākumā cilvēki gatavojās, ja nu kas, kam jābūt koferī... Bija dažādu dokumentu atjaunošana - dzimšanas, laulības izglītības dokumentu. Arī piekrišana šķērsot nepilngadīgiem bērniem robežu, līdz pat dokumentu legalizācijai, lai tos varētu izmantot ārvalstīs," skaidro Ilze Metuzāle.

Cilvēki piestrādā nopietni un tam ir gan laiks, gan iemesli.

Jānis Abašins iepazīstina ar apdrošinātāju veiktu aptauju par paradumu mainu. Pandēmija 20 % cilvēku lika aizdomāties par "drošības spilvena izveidi", karš Ukrainā – 25% cilvēku. Tas nav daudz, bet arī nav slikti.