Covid-19 pandēmija ir cilvēces aktuālākais izaicinājums, kurš ne tikai rada akūtas veselības problēmas, bet arī atstāj sekas, par kurām mēs uzzinām arvien vairāk. Kādas tās ir un kā ar tām cīnīties, spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot, interesējoties par rehabilitācijas nepieciešamību un iespējām pēc izslimošanas ar Covid-19.

Nacionālā rehabilitācijas centra “Vaivari” Covid rehabilitācijas nodaļas vadītāja Inese Svikliņa norāda, ka ir četras lielas grupas, kādas komplikācijas varētu būt Covid-19 izslimošanas, kur nepieciešama arī rehabilitācija:

  • ar elpošanas sistēmu saistītās komplikācijas - elpas trūkums, nepieciešamība pēc papildus skābekļa, pie nelielas slodzes parādās elpas trūkums, "gaisa traucējumi";
  • ar sirds asinsvadu sistēmu saistītās komplikācijas, kas var rezultēties kā samazināta slodzes tolerance, ka cilvēks nespēj veikt vienkāršas ikdienas aktivitātes, jo nav spēka. Tas ir, nespēj nomazgāties vannā, saģērbties, saklāt gultu, uzkāpt uz otru stāvu ir nopietns izaicinājums;
  • ar nervu sistēmu saistītas komplikācijas -miega traucējumi, trauksme, apātija, izmanīta atmiņa, koncentrēšanās, pacienti bieži ir nomākti, depresīvi;
  • muskuļu sistēmu komplikācijas, kas parasti rodas pēc ilgstoša gultas režīma, kā arī piespiedu pozu stacionārā, lai maksimāli uzlabotu pacienta elpošanu.

"Ir maz datu par ilgtermiņa sekām, kā Covid-19 izslimošana ietekmēs cilvēka veselību, vairāk ir zināms par īstermiņa sekām, populārākās ir elpas trūkums, izteikts fiziskais vājums, nogurums un miega traucējumi," norāda Inese Svikliņa.

Ārste skaidro, ja cilvēks no Covid-19 ārstējas mājās, viņa atveseļošanās ceļu iesāk ģimenes ārsts, ievērojot cilvēka sūdzības par fizikāliem traucējumiem. Ģimenes ārsts attiecīgi nosūta pie fizikālās rehabilitācijas un medicīnas ārsta, kas savukārt izstrādā, kur veikt un kā rehabilitāciju. Ja Covid pacienti ir ārstējušies stacionāros un slimības gaita bijusi smaga, jau stacionārā piesaista fizikālās rehabilitācijas un medicīnas ārstu, kurš izstrādā tālāko ceļu, kāda būs rehabilitācija un vai tā būs nepieciešama.

Veselības centru apvienības fizikālās medicīnas un rehabilitācijas ārste Guna Vītoliņa atzīst, ka savā praksē sastopas ar smagiem un vidēji smagiem Covid pacientiem.

"Vieglie pacienti paši mēģina atgūties ar staigāšanu, braucot ar velosipēdu, kad bija sniegs, ar slēpošanu," norāda Guna Vītoliņa.

Smagiem un vidēji smagiem Covid pacientiem ambulatorā rehabilitācija ir vajadzīga un tāda ir pieejama.

"Biežākās problēmas manā ambulatorā praksē ir elpas trūkums, ātrā nogurdināmība, arī muskuļu sāpes laušanas sajūta, tāpat psiholoģiskie jautājumi," skaidro Guna Vītoliņa. "Ja pirms saslimšanas ar Covid jau ir bijis izdegšanas sindroms, trauksmainīgums, neiroze, šī saslimšana, kas ir šoka stāvoklis jebkurā gadījumā, vēl pastiprināja šīs psiholoģiskās problēmas."

Guna Vītoliņa bilst, ka viņas pieredze rada, ka sūdzības var parādīties arī 3-4 nedēļas pēc saslimšanas. Reizēm, ja ar ambulatoro rehabilitāciju nepietiek, nākas sūtīt pacientu ārstēties stacionārā.

Ārste atzīst, ka rehabilitācija pēc saslimšanas ar Covid-19 un smagākas slimības gaitas pacientiem bieži ir nepieciešama un aizņem 2-3 mēnešus: pēc izslimošanas viņi aklimatizējas mājās, tad ir rehabilitācija dienas stacionārā, ja tas nedod vēlamo rezultātu, ir rehabilitācija stacionārā. Tā laiks summējas. Starp rehabilitācijas kursiem parasti ir starplaiks, kurā pacients pats cenšas atjaunot spēkus.