Par sirdi jārūpējas sirsnīgi un nepārtraukti. Kādi ir svarīgākie izmeklējumi ambulatorajā praksē, kāda ir to nozīmē sirds slimību profilaksē un kur tos var veikt, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Kā rūpēties par sirdi un kādām izmaiņām jāpievērš uzmanība, skaidro interniste-kardioloģe, EKG metodes speciāliste Inga Orleāne, farmaceite Ieva Virza un Latvijas Kardioloģijas centra Ambulatoriskās un diagnostiskās nodaļas vadītāja, asociētā profesore Iveta Mintāle.

Inga Orleāne skaidro, ka problēma, kas norāda uz sirds veselības traucējumiem, bet kuru visbiežāk nepamana, asins spiediena paaugstināšanās.

Bieži vien asinsspiediens paaugstinās pakāpeniski, cilvēks adaptējās tam procesam, kad ir blaknes, kas saistītas ar citu orgānu bojājumu, tad pamana, ka ir spiediens augstos ciparos un atstājis sekas," norāda Inga Orleāne. "Asins spiediena problēmas, manuprāt, ambulatori ir vislielākās."

"Otrs, ko vēl bieži nepamana, ir ritma problēmas," turpina Inga Orleāne.

"Ir ritma traucējumi, kas varbūt izpaužas kā galvas reiboņi, kā nespēka epizodes, smagākos gadījumos tās ir bezsamaņas īsas epizodes. Cilvēki to saista ar nogurumu, ar karstu laiku, ar neēšanu vai pārēšanos vai vēl kaut ko. Parasti noraksta uz lietām, kas varbūt varētu izraisīt šādas parādības, bet nav tik bīstamas, kādi ir sirds ritma traucējumi." 

Speciālisti iesaka veikt regulāras profilaktiskas sirds veselības pārbaudes. Regularitātes biežums ir atkarīga no vecuma. Jauniem cilvēkiem elektrokardiogrammu pietiek veikt reizi piecos gados, cilvēkiem pēc 50 gadiem - reizi gadā. Bet šis izmeklējums neparāda visu par sirdi.

"Tas ir mīts, ka elektrokardiogrammā var visu uzzināt par sirdi," norāda Inga Orleāne. "Īstenībā elektrokardiogramma ir ideāls izmeklējums ritma noteikšanai."