Labai ekoloģiskai kvalitātei atbilst vien trešdaļa Latvijas upju, kamēr vairums Latvijas iedzīvotāju ir pārliecināti, ka ūdens Latvijas upēs ir gana tīrs. Tāpat, veicot aptauju, noskaidrots, ka aptuveni divas trešdaļas respondentu nezina, kā un kur ziņot par upju piesārņojumu. Par to, kā palīdzēt saglabāt tīras upes un kur ziņot, ja tiek novērotas problēmsituācijas upēs vai to krastos, raidījumā Kā labāk dzīvot jautājam vides un dabas aizsardzības speciālistiem. Stāsta un skaidro Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra, Eiropas projekta "Good Water IP" administratīvais vadītājs Jānis Šīre, Valsts vides dienesta Operatīvā koordinācijas centra vadītājs Elmārs Jasinskis un Pasaules dabas fonda Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja Magda Jentgena.

Jānis Šīre norāda, ka, skatoties plašāk uz ūdeņu kvalitāti un ņemot vērā gan ekoloģiskos faktorus - dažādu augu un organismu dzīves apstākļi, ūdens ķīmiskais sastāvs, kā arī upes gultne, vai tā ir dabiska, vai taisnota jeb cilvēku ietekmēta. 

"Kopumā, atbilstoši šīm prasībām, situācija nav tik laba, kā vēlētos. Ja vidēji Eiropā labā ekoloģiskā kvalitātē ir apmēram 40% ūdeņu, Latvijā pēc jaunākajiem novērtējumiem apmēram 33%," norāda Jānis Šīre. 

Tas nenozīmē, ka ūdenim pašam ir pasliktināti apstākļi, bet ūdens ekosistēmai ir izjaukts dabiskais stāvoklis un lielā daļā gadījumu tas neliecina, ka problēmas ir ūdenī, bet problēmas ir ar gultnes pārveidojumiem, dažādiem šķēršļiem, upju taisnošanu, meliorāciju.

Magda Jentgena atzīst, ka veiktā aptauja parāda, ka sabiedrībā pastāv maldinošs uzskats, ka viss ir kārtībā, Latvijā upēm un ezeriem iet labi. 

"Pētījums parāda, ka cilvēki nezina, kas ir piesārņojums, bieži domā, ka tie ir tikai atkritumi. Piesārņojums var būt dažāda veida noplūdes. Tās var būt naftas noplūdes, neattīrīti notekūdeņi. Ja mēs pamanām beigtas zivis, tad zinām, ka kaut kas šajā vietā nav kārtībā," norāda Magda Jentgena. 

Tāpat cilvēki nezina, ko darīt, ja pamana piesārņojumu. Aptauja parāda, ka 74% respondentu nezina, kam ziņot par piesārņojumu upēs.

Lai ziņotu par piesārņojumu upēs, speciālisti aicina zvanīt Valsts vides dienestam vai pašvaldību informēt. Mazāk steidzamos gadījumos var izmantot vides SOS aplikāciju, var arī zvanīt Pasaules dabas fondam un savedīs kopā ar īstajiem cilvēkiem, lai saprastu, kā rīkoties vislabāk.

Upju kvalitāti bojā ne tikai mazie hesi, bet arī jebkurš aizsprosts.

"Upei ir vienalga, vai cilvēks ir uztaisījis akmens krāvumu, kas neļauj zivīm migrēt un ūdenim plūst, vai esam tur uzlikuši mazo hesu. Ietekme uz upi ir līdzīga. Jebkuru aizsprostu, kas regulē ūdens līmeni, kā mazie hesi vai kādas slūžas, mēs varam strauji mainīt šo ūdens līmeni, kas rada vēl papildus ietekmi. Kopumā tie nav tikai mazie hesi, kas bojā upes. Tas ir jebkurš aizsprosts," atzīst Magda Jentgena.