Mēdz teikt, ka parāds nav brālis. Ko nozīmē parādu piedziņa, kā rīkoties situācijās, ja kāds parādu neatdod vai nemaksā līdzekļus, kas nepieciešami, piemēram, bērna uzturēšanai – par šo un arī citām situācijām interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viešņas: Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāja Iveta Kruka un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes locekle Katrīna Baltalksne.

Aptauja rāda, ka visnegatīvāk sabiedrība vērtē parādniekus, kas labprātīgi nemaksā uzturlīdzekļus bērniem, kā arī to, ka netiek maksātas kompensācijas krimināllietās cietušajiem.

"Parāds nav tikai naudas summa, kas nav atdota par kādiem nodarītajiem zaudējumiem. Parāds var būt arī konkrētas darbības – nojaukt žogu, atbrīvot telpas, atdot mantu, par kuru ir bijusi tiesvedība, piemēram, strīds starp mantiniekiem, ka pienākas vecmāmiņas bufete. Parāds ir saistības," skaidro raidījuma viešņas.

Savā ziņā ir divas lielas parādu grupas: pirmais ir saistības, kas rodas ar cilvēka rīcības dēļ, bet nav īsti saistītas ar viņa gribu. Piemēram, ja kāds pārkāpj Ceļu satiksmes noteikumus un viņam ir jāmaksā sods, tas ir jāmaksā, gribi vai negribi. Uzturlīdzekļi ir pienākums, kas ir jāmaksā, gribi vai negribi.

Ir saistības, kas rodas apzinātas rīcības dēļ, ir ņemts aizdevums, iegādāta lieta uz nomaksu un ir jāatmaksā aizņēmuma summa.

Zvērinātu tiesu izpildītāju prakse rāda, ka vairāk ir lietas, kas saistītas ar pienākumu – uzturlīdzekļi, nodokļu nomaksa, administratīvie sodi.