Raidījuma skanēšanas laikā varat sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.
Covid-19 pārslimošanas pieredze rāda, ka slimības gaita dažādiem cilvēkiem var būtiski atšķirties. Kas to nosaka un kam jāpievērš īpaša uzmanība?
"Slimības gaita atkarīga no vairākiem faktoriem – no paša cilvēka, no tā, cik stiprs ir vīruss un mainīgs, kādas cilvēkam bijušas hroniskas slimības un kā viņš noskaņots. Arī, vai viņš ir vakcinēts, vai nē. Zinām, ka slimo arī vakcinētie, bet tie parasti nav smagi un viņiem nav ko stāstīt," raidījumā Kā labāk dzīvot komentē Rīgas Stradiņa universitātes profesore, Infektoloģijas katedras vadītāja Ludmila Vīksna.
Šoreiz raidījumā uzklausām arī vairākus pieredzes stāstus par Covid-19 slimības gaitu. Pieredzē dalās arī raidījuma eksperts profesors Anatolijs Danilāns, kurš neslēpj, ka slimības gaita bijusi smaga un sekas ir jūtamas arvien.
"Ir pacienti, kam simptomi pēc izslimošanas turpinās. Ir pacienti, kuriem gadu ir diezgan līdzīgi simptomi, kā sākumā. Bet ir pacienti, kuri ir izslimojuši un pat viegli izslimojuši, sapriecājušies, izstāstījuši, ka Covid nekas liels nav. Pēc tam, pēc mēneša vai diviem, parādās pilnīgi negaidīti simptomi, tie var būt gan garīga rakstura, gan fiziska. Var būt aknas, nieres, kāds cits orgāns, bet var būt domāšanas izmaiņas, koncentrēšanās nespēja, rakstura izmaiņas," skaidro Ludmila Vīksna.
"Tāpēc daudzās valstīs, un mēs arī mēģināsim to ieviest, ir speciālas anketas izveidotas pārslimojušajiem, kurās jautā pacientam, viņa ģimenes ārstam un kādam no viņa tuviniekiem, jo tuvinieki var novērtēt, kas izmainījies pacientā un ko ar to darīt. Vai tas ir darbs psihiatram vai psihoterapeitam, vai tas ir pārejoši vai ne," turpina Ludmila Vīksna. "Zinu pacientus, kuri bijuši spiesti aiziet no darba, jo viņi to darbu darīt vairs nevar, tas ir bijis fiziska darba darītājiem un arī tiem, kas strādā ārkārtīgi garīgu darbu. Šobrīd viņi ir neziņā, ka lieta attīstīsies, mēs arī nezinām. Mēs - ārsti visā pasaulē, kuri šajā pētniecības, datu iegūšanas procesā ir iesaistīti."
"Slimība ir ļoti neparasta, bīstama un neprognozējama pagaidām," vērtē Ludmila Vīksna, norādot, ka cilvēkiem mēdz būt gripas vai Covid simptomi, bet rādītāji ir, it kā būtu miokarda infarkts. Izrādās, tie ir iekaisuma rādītāji, kas savdabīgi parādās šīs slimības laikā.
"Visi tie, kas palikuši ārpus slimnīcas un nav nomiruši, ir zināmā mērā veiksminieki," tā par saslimušajiem saka Ludmila Vīksna. "Tie, kas atrodas slimnīcā, tiem nav garantēta izdzīvošana, tiem miršana ir tik smaga, to ārpus slimnīcas nevar iedomāties."
Tā kā viedokļi par Covid-19 sabiedrībā arvien ir dažādi, Vīksna bilst, ka gribētos izveidot "ekskursiju", parādīt cilvēkiem, kā notiek procesi slimnīcā. Kāpēc ir izdeguši ārsti un māsas, viņi neslimo ar Covid, bet dažādām slimībām. Profesore vērtē, ja cilvēkiem būtu dienu kaut kneko nedarot jānodzīvo speciālajos tērpos un ar respiratoru, viņu viedoklis par to, cik smags darbs ir ārstiem un māsām mainītos.
"Ja šī cilvēku grupa izkritīs no aprites, nezinu, kā būs," atzīst Ludmila Vīksna.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Komentāri (5)
Problēma sākas tad, kad smagu pacientu ir vairāk nekā iespēju visiem uzlikt skābekļa maskas. Skābekļa masku lietošana samazina nepieciešamību ventilēt pacientu mākslīgi. Baumo, ka Itālijas pirmajā vilnī tieši tā bija problēma - pacientu pieplūdums bija milzīgs, skābekļa visiem nepietika, lai nodrošinātu elpošanu, slēdza pie ventilatoriem pat tos, kas varbūt būtu iztikuši ar skābekļa masku. Tas nenozīmē, ka ventilators ir izmetams un nevajadzīgs, ir pacienti, kurus tas glābj. Svarīgi ir PIETIEKAMS, APMĀCĪTS presonāls.
apturi covid ko vel pirms daziem menesiem visiem ieteica ir pazudis;
eveseliba jūk zem parslogotības;
statistika acimredzot ir ļoti primitīva, jo aptver tikai tos kas nonak slimnīca, par to ka izpauzas pazīmes, nemaz netiek statistiski ietverts;
visi citi petnieku darbi par gaisa attīrīsanu, co2 meŗīsanu?
Ja speciakisti nevar pienemt skaidrs kriterijus pec kuriem vadīties par ierobezojumiem, jo citur eiropa ar mazaku saslimstibu ka Latvija bet lielāku apdzīvotibu jau ir skaidri pateikts pie kada kumulativa radītāja 50 septiņas dienas tiek ierobežotā klātienes mazumtirdzniecībā nosakot uz cilvēku iekštelpās 40m2 un ir skaidrs cik daudz var būt noslogotas slimnīcas un intensīvās vietas sarkanais limenis jau butu sasniegts pie 20% noslodzes, bet mums pat nav saprotams cik ECMO ir pieejams vai kads ir virusa parneses raditajs vai tas ir zem 1 vai virs 1.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X