Pavasaris ir lielās rosīšanās laiks un savu daļu laika un darba prasa arī mežs. Par svarīgākajiem darbiem, kas šobrīd veicami, lai mežs priecētu acis un sirdi, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot.

Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” vadošā pētniece Dagnija Lazdiņa vērtē, ka meži ir pārziemojuši dažādi: bija sniegs, un tas nozīmē, ka netrūkst mitruma, bet vietām tā ir par daudz. Tajā pašā laika briežu dzimtas dzīvnieki netika pie pārtikas zem sniega, viņi mielojās ar to, kas bija virs sniega, arī ar cilvēku stādītajiem jaunajiem kociņiem. Līdz ar to jādomā, ko darīt – stādīt papildus vai koks spēs atkopties.

“Ziemeļlatvijas mežsaimnieka” Mežu atjaunošanas daļas vadītājs Viesturs Puriņš piebilst, ka ir jāskatās katrā konkrētā vietā, kāpēc krājas ūdens, bieži var vienkārši iztīrīt un sakārtot, ir vietas, kas jāatstāj dabai.

Runājot par meža zvēru radītiem postījumiem, viņš atzīst, ka ragaino mežā par daudz, postījumi ir lieli.

Saimniekus, kas grib atjaunot savu mežu, Dagnija Lazdiņa mudina jau laicīgi domāt par kociņu stādiem, jo pēdējos gados pieprasījumus pieaug un kokaudzētavas nespēj to apmierināt. Viņa iesaka tiem, kuri grib stādīt un atjaunot mežu nākamajā pavasarī, stādus pieteikt jau tagad.

“Ziemeļlatvijas mežsaimnieka” valdes loceklis Kristaps Jēkabsons skaidro par nepieciešamību sakārtot dokumentāciju, ja īpašumā ir mežs. Viņš stāsta par meža inventarizācijas (meža apsaimniekošanas plāna) nepieciešamību.