Raidījuma skanēšanas laikā variet sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.
Pavasaris ir lielās rosīšanās laiks un savu daļu laika un darba prasa arī mežs. Par svarīgākajiem darbiem, kas šobrīd veicami, lai mežs priecētu acis un sirdi, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot.
Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” vadošā pētniece Dagnija Lazdiņa vērtē, ka meži ir pārziemojuši dažādi: bija sniegs, un tas nozīmē, ka netrūkst mitruma, bet vietām tā ir par daudz. Tajā pašā laika briežu dzimtas dzīvnieki netika pie pārtikas zem sniega, viņi mielojās ar to, kas bija virs sniega, arī ar cilvēku stādītajiem jaunajiem kociņiem. Līdz ar to jādomā, ko darīt – stādīt papildus vai koks spēs atkopties.
“Ziemeļlatvijas mežsaimnieka” Mežu atjaunošanas daļas vadītājs Viesturs Puriņš piebilst, ka ir jāskatās katrā konkrētā vietā, kāpēc krājas ūdens, bieži var vienkārši iztīrīt un sakārtot, ir vietas, kas jāatstāj dabai.
Runājot par meža zvēru radītiem postījumiem, viņš atzīst, ka ragaino mežā par daudz, postījumi ir lieli.
Saimniekus, kas grib atjaunot savu mežu, Dagnija Lazdiņa mudina jau laicīgi domāt par kociņu stādiem, jo pēdējos gados pieprasījumus pieaug un kokaudzētavas nespēj to apmierināt. Viņa iesaka tiem, kuri grib stādīt un atjaunot mežu nākamajā pavasarī, stādus pieteikt jau tagad.
“Ziemeļlatvijas mežsaimnieka” valdes loceklis Kristaps Jēkabsons skaidro par nepieciešamību sakārtot dokumentāciju, ja īpašumā ir mežs. Viņš stāsta par meža inventarizācijas (meža apsaimniekošanas plāna) nepieciešamību.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Komentāri (1)
Ja pat LVM nespēj līdzsvarot koksnes biznesa un dabas vajadzibas, tad Latvija pielauj tas pasas kludas ko citur un veidojas mezu kukuruzveidigi tuksnesi ar popkultūras, kur protams ir ideāla vide kaitēkļu perēkliem.
eiropa kur ir nostiprinātas milzīgas purvu platibas attapusies un atsāk purvu rekultivaciju jo tie piesaista uz pusi vairāk kā lidziga platība meža, savukart nosusinot purvu sak pastiprinati izdalities CO2.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X