Raidījuma skanēšanas laikā varat sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Ir sākusies apkures sezona un, radot siltumu, rodas blakus produkti, piemēram, pelni. Pret koksnes pelniem mēs varam attiekties kā pret atkritumiem, vai arī varam tos izmantot kā lielisku augsnes ielabošanas līdzekli.Tāpat pelni var būt noderīgi ceļu būvē un arī kā celtniecības materiāls. Šāds process tiek saukts par cirkulāro bioekonomiku un par šādas aprites principiem saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Par pelnu iespēju atgriezties atkal mežā kā mēslojumam, stāsta Latvijas valsts mežzinātnes institūta "Silava" vadošie pētnieki Dagnija Lazdiņa un Andis Lazdiņš un šī institūta zinātniskais asistents Modris Okmanis.

"Kādreiz tas bija vienkārši – ielika krāsnī malku, sadedzināja, izgrāba pelnus un aiznesa uz dārziņu, lauku, vai pakaisīja taciņu. Materiāls ir apritē, paņemam no meža, sadedzinām, to, kas paliek pāri izmantojam," skaidro Dagnija Lazdiņa. "Kad no meža izved kokmateriālus kaut kādu daļu sadedzina un to, kas paliek pāri, ir pelni, kāpēc tos izmest atkritumos, ja var aizvest atpakaļ uz mežu un nodrošināt mežam barības vielas."

• Pelnos sakoncentrējies viss labums, kas krājies koksnes augšanas laikā, daudz prātīgāk to visu izmantot. Tur ir kalcijs, kālijs, magnijs, fosfors – daudz mikroelementu.
• Mežzinātnes institūta "Silava" pētnieki par koksnes pelnu izmantošanu ieinteresējušies, kad savairojās egļu bruņuts, jo tas ir viens no labākajiem risinājumiem, lai tiktu galā ar kukaini. Pelni ir dabisks līdzeklis. Tos var bērt mežā profilaktiski.
• Koksnes pelnus var piereģistrēt kā kaļķošanas materiālus, ne atkritumus. Tos drīkst izmantot, kā augsnes ielabošanas līdzekli un koku augšanas apstākļu uzlabošanas līdzekli sertificētos mežos.
• Lai iegūtu pelnus, ko izmantot kā kaļķošanas materiālu, dedzināšanai jāizmanto vietējā koksne un kokmateriāli, kas nāk no meža, ne apstrādāts koks – veci logu rāmji vai grīdas dēļi.
• “Aldermaņa dārzniecības” vadītāja, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožkalne norāda, ka dārzam vislabākie ir lapu koku pelni. Kompostam pelni jāliek nedaudz, jo tas ir spēcīgs mēslojums, tajā ir daudz kālija un kalcija. Ja ieliks par daudz, var būt traucēta mikroorganismu darbība. Aldermane iesaka kompostu veidot slāņiem un uz kubu komposta virsmas apmēram vienu sauju pelnu izmantot.
• Pelnus var kaisīt arī uz zāliena, lai iznīcinātu sūnas, bet pazeminoties ph līmenim, šī darbība būs jāatkārto.