Neonikotonoīdi, kas tiek plaši lietoti lauksaimniecībā, lai apkarotu sējumus bendējošos kukaiņus, nodara ievērojamu kaitējumu bišu saimēm. Lai gan vairāku šādu pesticīdu lietošana šobrīd Eiropas Savienībā ir aizliegta, tomēr situācija ir tālu no ideālās. Vai ir risinājumi, kas apmierinātu biškopjus un citus lauksaimniekus, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: Zemkopības ministrijas padotībā esošā Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) Aizsardzības departamenta vadītājs Vents Ezers, Latvijas Biškopības biedrības konsultante veterinārārste Ineta Eglīte un Latvijas Biškopības biedrības konsultants pētnieks Valters Brusbārdis.

"Pārziemošana bitēm ir kritisks laiks, bet mūsu apstākļos ar to būtu jātiek galā. Iemesls, kāpēc bites, par kurām domāja, ka tās pārziemos, tomēr nepārziemo, ir dažādi. Vainīgi var būt arī lauksaimniecības pesticīdi, daba vairs nav tāda, kā agrāk, dabīgo pļavu paliek arvien mazāk," skaidro Ineta Eglīte.

Eglīte atzīst, ka

Latvijā vēl jau ir labi apstākļi bitēm, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, kur ir attīstīta intensīvā lauksaimniecībā.

VAAD katru veic pārbaudes saimniecībās. Tās izvēlas pēc riska kritērijiem, pēc kultūraugiem, kas tiek audzēti.

"Runājot par bitēm sūdzību skaits pēdējos gados ir neliels, tās ir pāris sūdzības gadā, iemesli, kādēļ sazinās, ka tiek smidzināts, bet nevis, ka nodarīts kaitējums bišu saimēm," norāda Vents Ezers.

Ir pierādīts, ja neonikotonoīdus smidzina uz lauka, bites aiziet bojā. Sarežģītāk ir pierādīt, ko nodara sēklu kodināšana. Ir skaidrs, ka augos, kas izauguši no kodinātām sēklām, neonikotonoīdi ir palikuši. Bites bojā neaiziet, bet viņu dzīves kvalitāti šādas atliekvielas augos ietekmē.

Lauksaimniecībā lieto nezaļu iznīdēšanai herbicīdus, sēņu slimību apkarošanai - fungicīdus un kukaiņu apkarošanai insekticīdus. Neonikotonoīdu lieto kukaiņu apkarošanai. Tie ir sistēmas iedarbības pesticīdi, kas nav daudz jāsmidzina vai kodinot sēklu augs ir pasargāts.

 

Raidījums tapis ar Eiropas Savienības un Eiropas Parlamenta atbalstu.